papīra suns

Pamēģināju iztaisīt kā šeit. Krafta papīrs, biezs balts diegs, melns marķieris un vate.

diezgan laikietilpīgi un sadurstīju pirkstus. Izskatās simpātiski, noteikti var dāvināt. Īsti nav skaidrs, kas tas ir ārpus Ziemssvētkiem, kad to varētu karināt eglē. Bet nu vienkārši objektiņš mājokļa izdaiļošanai. 

klades (recepšu grāmatas)

pat īsti nevaru saprast- vai manā dzīvē šobrīd ir vieta šādām kladēm. Man ir klade, kurā es pierakstīju receptes, kuras viennozīmīgi ir uz palikšanu. Tad radās liela mape, kurā lieku receptes, kuras izmēģinātas un atzītas par labām/lieliskām/vērtīgām. Tad otra mape, kurā lieku to, kas potenciāli varētu būt interesants. Un vēl haotiskās lapiņas, uz kurām pierakstu un mēģinu nepazaudēt. Taču laikā, kad kulināro pierakstu vēl nebija tik daudz, klade bija noderīga lieta, kaut arī to vairs neturpinu. Bet gribu uzsākt jaunu- vecās dizains man vairs nepatīk:)
Esmu taisījusi vairākas klades un vēl vairākas ir pusfabrikāta stadijā (proti, ir sagataves vākiem- galvenais).
Princips vienāds- otrreizējais Līgatnes krafta papīrs (apmeram 35 lapas), izmērs 21x20, otrreizējā kartona vāki, melna metāla spirāle. Katrs vāks pastāv vienā eksemplārā un ir zīmēts katrai kladei atsevišķi. Dažreiz vispirms kopēts un tad papildināts, jo kopēšana un krafta ir skaista.
Uz lapām vai nu nav nekā, vai arī kā blogā- Vajag/Gatavošana.
Gatavā klade-

 Iekšpuse-

 Sagataves vākiem

 Vienīga ne-kulinārā klade. Dabā tā ir pilnīgi taisna, ne tāda, kā fotogrāfijā:)

 Vāka detaļa (ļoti stipri palielināta:)

Vecie abažūri

Kādu gadu vai varbūt drusku vairāk atpakaļ man bija iedvesma dažus vecos gaismas ķermeņus ap-pīt ar stiepli un ap-tīt ar papīru, šur tur iebakstot ar caurumu dūrēju (nu, to kancelejas rīku) un šur tur piešujot pa krāsainam bumbulītim. Tas viss bija jauki.








Nu ir sācies pilnīgi cits gads un noteikti būs ļoti cita dzīve - tāpēc sāku just, ka vecajiem abažūriem būs pamazām jāatkāpjas kaut kādu vēl neapjaustu citu formu/tehniku priekšā. Tomēr tie man ir mīļi, īpaši bāli perforētais (kas iepriekšējā dzīvē bija vienkārša ikejas lampa). Arī sārtajam esmu pateicīga - tas vismaz daļēji apslēpj īpaši kroplu lampu, kuras īstā vieta būtu padomju laika mednieku namiņā.

Ar stieples kupolu un bumbulīšiem laikam mēģināju uzburt cita gadsimta mierīgos priekus. Tie labi sader ar poliestera brieža galvu, kuru nolēmu atstāt arī pēc Ziemassvētkiem. Tomēr šķiet, ka dekorācijas drīz būtu jāmaina....

papīra dzīvnieku armija

AAaaaaaa, gribu! man tā patīk šie darbi! Lūdzu, tas jums- šķirstiet. Lapas lejā- go earler.
ar_bu_z žurnāls, fotogrāfija no turienes

курок

tas ir Vidusāzijas pečvorka nosaukums. Kvadrati sašūti ar sturiem, starp tiem- gaiss. Protams, sākotnēji bija sakrāla nozīme. Trīsstūris vidū, lai aizbiedētu ļaunos garus. Auduma gabaliņus palūdza 7 mājas, par kurām bija zināms, ka cilvēki tur dzīvo saticīgi un bagāti.
Vasarā ieraudzīju vienā no saviem mīļākajiem blogiem (klikšķiniet- Svetlana Tursunova, māksliniece no Vidusāzijas, kura daudzus gadus dzīvo Berlīnē). Viņa iesaka šūt kā aizkarus vai tml. Man šausmīgi patika, parādīju Ilonai un aizmirsu. Un pēc pāris nedēļām saņēmu kuroku no Ilonas kā dzimšanas dienas kartiņu. Tagad tas dzīvo pie sienas manā istabā. Izmērs- apmēram metrs uz 60 cm, katrs kvadrāts nošūts ar mašīnu, ziedi- aplikācijas.

tīmekļa prieki

Nu tātad, jāsāk jauna tēma. Savi kaut kādi priekšmeti iesākumam parādīti, pienākusi kārta Interneta plašumiem. Man ir lieli krājumi:)
Bieži atrodu kaut ko, kas iepriecina, pat ja neko tamlīdzīgu pati nedz daru, nedz lietoju. Ļoti daudz tīmeklī ir talantīgu cilvēku un iedvesmu var atrast pilnīgi negaidītās vietās un lietās.
Nu tā, tā bija teorija.
Klikšķiniet- meitene, kura taisa šokolādes miniatūras, fotogroafija no turienes
Brīžiem tradicionāli skaistas, daudz biežāk- asprātīgas un smalkas.

vēl krūzīšu paliktņi

It kā man mājās ir ļoti maz mēbeļu un splēptuvju un citādu iespēju pazaudēt jebko, taču dažreiz tas notiek. Uzšuvu pirms vismaz pusgada un pilnībā aizmirsu. Pirms šiem Ziemassvētkiem pēkšņi atradu maisā ar lentēm un dāvanu maisiņiem.