Mohēras mēteļa pagarinātā dzīve

ļooooti sen neko neesmu atrādījusi publikai. Lai gan man ir ar ko padalīties - daži tehniski veiksmīgi un ideoloģiski aktuāli (tā teikt, slow fashion) apģērbu-apavu dzīves pagarināšanas mēģinājumi.

Svarīgākais man šopavasar bija izdomāt veidu, kā vēl drusku palietot manu vismīļāko mētelīti, kas ir vieglākais, siltākais un sievišķīgākais izstrādājums cilvēces vēsturē, bet jau kādus 7 gadus vecs un riktīgi izdilis vietām. Tā līnijas ir tik vienkāršas, ka kaut kādas izdilušāko vietu slēpšanas ar paradīzes putnu aplikācijām vai jebko citu acīs lecošu nederētu. Iedvesmas brīdī sapratu, ka izdilums jāstiprina no iekšpuses (starp virsslāni un zīda oderi iešujot vēl vienu pēc krāsas saskanīgu - jo gandrīz cauri redzamu - slāni) un jānomaskē ar abstraktu ornamentu gandrīz tādā krāsā, kā pats mētelis. Uztamborēju garu pīni no viegli zīdīgas dzijas un saviju tādā kā kāpostā (gandrīz kā viesnīcas Bergs logo..:)). un piediedzu ar neredzamu kaprona diegu. Domāju, vēl pāris gadi mētelītim klāt. Pamazām pārklājot to ar kāpostiem citās stratēģiskās vietās.:). Drīzumā - par pseido-čūskas rotājumu piešūšanu ar parastu adatu īpaši ērtām kurpēm, kas padilušas locījuma vietā, bet ir neaizstājamas.

ziemas lampa

Pirms gada man bija tāda lampa, kurai uz trīs gariem vadiem karājas trīs stikla plafoni. Lampa man ļoti apnika:) Es noņēmu plafonus un uzpinu no stieples... nu, varētu teikt, abažūru.

Vajadzēja: biezāku stiepli pamata aplim un pavedieniem, kuri savienoja apli ar vidējo vadu- tāds kā rats sanāca. Plāna stieple, no kuras veidoju tīklu, stiepjot to no viena biezā pavediena pie cita. Dažiem posmiem uzliku pa kādai stikla pērlītei. Tā caka, kas gar malu ir tamborēta no stieples. Bumbiņas uzvērtas uz stieples- tās tādas pūkainas, no audumu veikala. Tādā izskakā lampa nodzīvoja gadu, taču joprojām man ne visai patika- kaut kas nebija labi ar telpas proporcijām- pārāk augstu tas viss bija, ņemot vērā, ka istabā ir augsti griesti. Un tad šogad, skatoties žurnālā uz ārkārtīgi skaistu adīti-tamborētu lustru, kuru atkārtot nebija nekādas iespējas, nolēmu pamēģināt arī savai pietamborēt kādu puķi no dzijas pārpalikumiem. Cik nu protu tamborēt puķes:) Un beizdzot, pēc daudziem gadiem, man izdevās iemīlēt šo lampu un tagad tā mani priecē katru dienu. Jo ir zemāka un arī mīlīgāka.

Adventes vainags vai vienkārši rotājums

Man bija zināmas šaubas- vai man vispār vajag vainagu mājās. Taču tradīcijas ir tradīcijas, tās rada noskaņojumu. Turklāt palasīju par vainaga simboliku- fakts, ka vajag. Mūžīgā dzīve, saule, proto-zīmes un tml.

Tātad- plāna stieple, tamboradata, sauja mākslīgu ogu (var arī tirgū iepirkt pīlādžus vai vilkābeles, protams), zaļa filca atgriezumi. Uztamborēju 2 rindas, piestiprināju ogas, izgriezu lapiņas. Nezinu, kādu augu simbolizē šī proto-zīme, taču sanāca glīti un durvis izrotāja atbilstoši decembrim.