kiča šarms

neskatoties uz to, ka savā ikdienā es samērā atturīgi ģērbjos un mans dzīvoklis caurmērā ir drīzāk gaumīgs, nekā vājprātīgs, es esmu ļoti liela kiča fane. Man patīk gliteri, Svarovska kristāli, plastmasas balodīši un stirnas, leoparda zeķubikses, auduma rozes, E.Patmalnieces frizūra un tā tālāk. Vienīgā prasība- lai tas nebūtu pilnīgā nopietnībā. Kas gan padara robežas ļoti striktas:)
Tātad, šodien man ir gredzeni. Šausmīgi grezni un skaisti un tie bija man pirkstos sagaidot Jauno gadu. Ideju taisīt gredzenus uz parastās gumijas ieraudzījām ar Ilonu "Istabā" (izpildījums gan bija so-so, cenas nepavisam ne adekvātas) un ļoti iedvesmojamies. Visos šos izgatavoja Ilona speciāli JG naktij- domāju, ka tie vēl noderēs citos svētkos, mēs parasti tā tos arī svinam:)) Tātad, iesaku visiem- parasta gaišā vai melnā gumija un jūsu iespējas ir neierobežotas!

 

Un tad vēl šodien mans bērns atklāja Fotošopa iespējas:)) Kas, protams, ir visai dabiski (it īpaši atceroties, kā manā augstskolā to atklāja pusmūža mākslinieki), baidos tikai, ka tagad dabūs trūkties visi viņa sociālie tīkli, jo īpaši jau viņam patika visvājprātīgākie filtri- mozaīkas un plastikāta:)) Žēl, ka tā arī neiemācījos taisīt zelta rāmīšus, derētu šai mākslai.

vēl viens ieraksts par egles mantām

Kamēr tā egle vēl stāv istabā.

Jāatzīstas, kādreiz es aizrāvos ar monohromām eglēm. Jā-jā, bija gan zila, gan violeta, gan arī sarkana. Nu, egle bija parasta, zaļa, taču rotājumi- vienā gammā. Dažreiz jau tas smuki sanāk un žurnālos var redzēt īstas pērles. Taču man liekas, tas nav mūsu gadījums. Cik cilvēki nomainīja padomjlaiku (labākajā gadījumā) porcelānu pret melno luminarku, a? Mums bija luminarks, fakts. Taču īsāku laiku, nekā jaunpirktas egles mantas. Un tad tas beidzās. Pirms kādiem... 4 gadiem sajutu dziļu vienaldzību pret skaistu un jaunu masu produkciju- vienalga, ķīniešu fantāzijas lidojumu vai Stokmana spožumu. Nē, man var kaut kas patikt jebkurā vietā, taču 10 vienādas bumbas vairs nepērku. Un nemainu sortimentu katru gadu.

Baigi garais ievads.

Tagad mani aizkustina tikai un vienīgi lietas ar vēsturi un/vai paštaisītas. Savas vēstures nav, tāpēc javeido pamats. Jo šogad man garstāvoklis radikāli uzlabojās, kad atvēru kasti ar egles mantām un ieradzīju tur dažādus ...draudziņus.

Nu tātad.

 

Pagājušajā gadā nejauši tapis Ilonas...eeee... narvalis. Tikko uzzināju šādu vārdu no vārdnīcas. Mūsu ģimenē viņš pazīstams ar vārdu Unikorns:) Uzšuva Ilona pa 15 minūtēm, ienākot ciemos. Tikai pēc tam mans bērns teica domīgi, ka narvaļi, liekas, izskatās savādāk. Unikorns ir burvīgs.

Vīnogu ķekars no stikla pērlītēm. Draudzenes paštaisīta dāvana.

Mana vismīļākā pelīte. Šausmīgi aizkustinoša un ar lukturi rokās. Ilonas taisīta manam bērnam pirms diviem gadiem.

Sarkanais vaļenoks. Mans vienīgais piegājiens slapjai filcēšanai. Šis zābaks prasīja trīs stundas laika un tas bija burvīgs vakars ļoti labā kompānijā.

Zilā egle. Šuvis mans bērns pirms gada, dāvana man Ziemassvētkos.

Vītne. Tāda laikietilpīga egles manta. To es šuvu no filca. Apļi ir kā 20 santīmu monētas, uz tiem ir gliteri un pērlītes.

Robots. Taisīja Ilona pirms gada.

Ilonas taisīta egles manta- viena no manām mīļākajām. Samts un mežģīnes. No šī samta man arī tika uzdāvināts spilvens (lielos)

Mana pirmā egles manta, zilais sunītis. Šūta Liepājā, kojās un vienmēr par to atgādina.

Un tā, man liekas, ir Ilonas pirmā paštaisītā egles mannta, pirms kādiem 6 gadiem. Ļoti grezna.

Un Sūklis Bobs- Ilona nanam dēlam, pirms 2 gadiem.

mazs grezns objektiņš

..mēs te ar māsiņu vienojāmies, ka pārāk daudz demonstrējam Lielus Objektus, un tie ir aši jālīdzsvaro ar krietni mazākiem. viens no maniem mīļākajiem mazajiem rotājumiem ir tādi kā zvaniņi no olu kārbu sekcijām. dažus gadus atpakaļ bija iekš Deko, tad vēl esmu redzējusi variācijas etsy.com.

Man visvairāk patīk tas, kā pilnīgi neinteresanta olu kārba pārvēršas elegantos, atturīgos, viegli mirdzošos ziedos. Kā? Jāizgriež ar šķērītēm (ar rezervi) kārbas iekšpuses izvirzītās daļas, kas ir tādi kā tornīši. Ziedlapiņas rodas no tā, kur tornītis pāriet kārbas plakanajā daļā. Ja ieliek vienu zvaniņu otrā, būs vēl smukāk. Ja augšā izurbj caurumiņu, vai ievērt diedziņu, uz kura uzvērta kāda pērle. Augšā var siet banti. Pašu zvaniņu var nokrāsot ar da jebko. Manā piemērā ir guaša ar mirdzumu. Man patīka parupjā faktūra savienojumā ar drusciņu greznības.

zilais laimes putns

Tas ir pavisam mazs putniņš- eglīšu manta vai svētku rotājums. Dāvana arī laba. Prasa ne pārāk daudz laika. Vajag paņemt filca gabalu, salikt uz pusēm un izgriezt putna siluetu. No citas krāsas filca, arī salikta uz pusēm- spārnus. Spārnus apšūt pāri malai ar zelta diegu. Ķermeni arī sašūt tādā veidā, pirms aizšūt pēdējos centimetrus- sapildīt ar filca atgriezumiem vai dziju. Tad šūt klāt stikla pērlītes- caurdurot visu mantiņu, tas ir ātru. Piešūt spārnus, acis, ar zelta diegu nedaudz izcelt knābi- gatavs. Ā, nē! Vēl taču stieple!:) Pagaru stieples gabalu izdurt cauri un tad abus galus salocīt uz pusēm līdz ķermenim un savīt.

ziemas lampa

Pirms gada man bija tāda lampa, kurai uz trīs gariem vadiem karājas trīs stikla plafoni. Lampa man ļoti apnika:) Es noņēmu plafonus un uzpinu no stieples... nu, varētu teikt, abažūru.

Vajadzēja: biezāku stiepli pamata aplim un pavedieniem, kuri savienoja apli ar vidējo vadu- tāds kā rats sanāca. Plāna stieple, no kuras veidoju tīklu, stiepjot to no viena biezā pavediena pie cita. Dažiem posmiem uzliku pa kādai stikla pērlītei. Tā caka, kas gar malu ir tamborēta no stieples. Bumbiņas uzvērtas uz stieples- tās tādas pūkainas, no audumu veikala. Tādā izskakā lampa nodzīvoja gadu, taču joprojām man ne visai patika- kaut kas nebija labi ar telpas proporcijām- pārāk augstu tas viss bija, ņemot vērā, ka istabā ir augsti griesti. Un tad šogad, skatoties žurnālā uz ārkārtīgi skaistu adīti-tamborētu lustru, kuru atkārtot nebija nekādas iespējas, nolēmu pamēģināt arī savai pietamborēt kādu puķi no dzijas pārpalikumiem. Cik nu protu tamborēt puķes:) Un beizdzot, pēc daudziem gadiem, man izdevās iemīlēt šo lampu un tagad tā mani priecē katru dienu. Jo ir zemāka un arī mīlīgāka.

pirmā ziņa

Varbūt pēc tam izveidosim vēstījumu tautai kaut kur maliņā- tādu stacionāru, taču pagaidām pastāstīšu šeit. Pagaidām par sevi, kaut gan šo vietni es neadministrēšu vienpersonīgi.

Es neesmu liela rokdarbniece, es neprotu adīt neko sarežģītāku par taisnstūri, tamborēt- neko sarežģītāku par tādām puķītēm, kuras meitenēm māca 4.klasē rokdarbu stundā. Ilgstoši mani neaizrauj neviens rokdarbu veids. Taču man patīk pārveidot, atrast vecu un pārtaisīt- resaiklot visu, ko var. Man patīk bieži- ļoti bieži- mainīt daudzas lietas savā mājā. Es ļoti nopietni izturos pret savu telpu. Man patīk sekondhendi, krāmu tirgi, audumu veikali, negaidīti atradumi. Man nepatīk izlīdzinātas sienas un reģipša arkas.

Šeit tiks publicētas vairāku veidu lietas- idejas no tīmekļa plašumiem, kas uzrunājušasas; pašu dzīvoķlu-priekšmetu-svētku-apģērbu un tml. pilnveidošanas projekti:) un tad vēl šaurs lauciņš ar priekšmetiem, kuri tiek pārdoti. Dažreiz:))

Un- nekādu meistarklašu, nav pacietības fotografēt. Taču vienmēr atbildēšu(sim) uz visiem-visiem jautājumiem.

Tas tā, iesākumam. Aizpagājušā gada briedis. Biezs filcs, zelta diegs, stikla pērlītes, zvaniņi nagu vietā, auduma līme.