vēl viens ieraksts par egles mantām

Kamēr tā egle vēl stāv istabā.

Jāatzīstas, kādreiz es aizrāvos ar monohromām eglēm. Jā-jā, bija gan zila, gan violeta, gan arī sarkana. Nu, egle bija parasta, zaļa, taču rotājumi- vienā gammā. Dažreiz jau tas smuki sanāk un žurnālos var redzēt īstas pērles. Taču man liekas, tas nav mūsu gadījums. Cik cilvēki nomainīja padomjlaiku (labākajā gadījumā) porcelānu pret melno luminarku, a? Mums bija luminarks, fakts. Taču īsāku laiku, nekā jaunpirktas egles mantas. Un tad tas beidzās. Pirms kādiem... 4 gadiem sajutu dziļu vienaldzību pret skaistu un jaunu masu produkciju- vienalga, ķīniešu fantāzijas lidojumu vai Stokmana spožumu. Nē, man var kaut kas patikt jebkurā vietā, taču 10 vienādas bumbas vairs nepērku. Un nemainu sortimentu katru gadu.

Baigi garais ievads.

Tagad mani aizkustina tikai un vienīgi lietas ar vēsturi un/vai paštaisītas. Savas vēstures nav, tāpēc javeido pamats. Jo šogad man garstāvoklis radikāli uzlabojās, kad atvēru kasti ar egles mantām un ieradzīju tur dažādus ...draudziņus.

Nu tātad.

 

Pagājušajā gadā nejauši tapis Ilonas...eeee... narvalis. Tikko uzzināju šādu vārdu no vārdnīcas. Mūsu ģimenē viņš pazīstams ar vārdu Unikorns:) Uzšuva Ilona pa 15 minūtēm, ienākot ciemos. Tikai pēc tam mans bērns teica domīgi, ka narvaļi, liekas, izskatās savādāk. Unikorns ir burvīgs.

Vīnogu ķekars no stikla pērlītēm. Draudzenes paštaisīta dāvana.

Mana vismīļākā pelīte. Šausmīgi aizkustinoša un ar lukturi rokās. Ilonas taisīta manam bērnam pirms diviem gadiem.

Sarkanais vaļenoks. Mans vienīgais piegājiens slapjai filcēšanai. Šis zābaks prasīja trīs stundas laika un tas bija burvīgs vakars ļoti labā kompānijā.

Zilā egle. Šuvis mans bērns pirms gada, dāvana man Ziemassvētkos.

Vītne. Tāda laikietilpīga egles manta. To es šuvu no filca. Apļi ir kā 20 santīmu monētas, uz tiem ir gliteri un pērlītes.

Robots. Taisīja Ilona pirms gada.

Ilonas taisīta egles manta- viena no manām mīļākajām. Samts un mežģīnes. No šī samta man arī tika uzdāvināts spilvens (lielos)

Mana pirmā egles manta, zilais sunītis. Šūta Liepājā, kojās un vienmēr par to atgādina.

Un tā, man liekas, ir Ilonas pirmā paštaisītā egles mannta, pirms kādiem 6 gadiem. Ļoti grezna.

Un Sūklis Bobs- Ilona nanam dēlam, pirms 2 gadiem.

Ziemassvētku kartiņas

šogad netapa, nepaguvu, žēl. Taču visus citus gadus taisīju. Pagājušajā gadā bija šāds ātrais variants- gan lielas, gan tādas mazas, ko pieliek pieklājības mazdāvanai ar vārdiem "Priecīgus svētkus". No filca izgriezti un pie bieza papīra pielīmēti brieži. Daži ar zvaniņiem, daži ar acīm-stikla pērlītēm, daži kompānijā, citi ar eglēm.

paliktņi krūzēm

Tas ir paliktņu komplekts. Vajag sarkanu filcu- katrs paliktnis ir dubults, apakšu var taisīt sarkanu, var arī pelēku. Vai kādu citu. Bez šaubām, arī sarkana krāsa nav obligāta, taču šie paliktņi tika dāvināti Ziemassvētkos un sarkana krāsa pieder pie lietas.
Vispirms izgriež 8 apļus, tad pie 4 piešuj no citas krāsas filca vēlamos motīvus- man liekas, pārcentība nav vajadzīga, zelta diegi kompensē nepilnības:) Un tad ar zelta (protams) diegiem sašuj apļus pa 2.

Es atkal par proporcijām:) Balta siena ir izaicinājums. Turklāt tāda siena, kuras baltumu nekā nevar atrisināt mazs rāmītis ar bērnības fotogrāfiju. Tikai radikālas metodes. Taču radikālās metodes parasti prasa investīcijas, jo rāmji, kanvas, posteri vai tml. Manos krājumos ir visai dīvainas lietas, piemēram, daudzas Dāvida ķermeņa daļas no gadiem, kad mācījos akadēmisko zīmēšanu, taču man ne visai patīk likt savus zīmējumus pie sienām. Un atkal tas ierāmēšanas jautājums. Un tad manā mājā nonāca ikea stāvlampa kartona iepakojuma. Nu ļoti garā kartona iepakojumā- kā radītā fonam. Tālākais skaidrs- resaiklotā papīra lapas, tuša, vidēji plata spalva, melna un sarkana pildspalva, līme un sudraba marķieris. Puķītes un putniņi haotiski pielīmēti- tā, lai cieši nepiegulētu.

zaķmeitene nākotnē

šī ir viena no mantiņām, ko gadu atpakaļ taisīju ar lielu rūpību, jo domāta bija draudzenes jaundzimušajai meitiņai - kā piemiņa par piedzimšanas faktu, tātad potenciāli ar daudzu daudzu gadu desmitu lietošanas mūžu.

parasti neko tādu nedomāju, kad kaut ko taisu. bet šo zaķmeiteni burtiski sūtīju apdzīvot nākotni - iztēlojos, kā sen izaugusī meitene atradīs to kādā vecu rotaļlietu kastē 2070- ajā gadā....mjā. Tāpēc visas vīles šuvu extra centīgi:).

Par tehnoloģiju nav ko piebilst: visādi audumu gabaliņi, viss improvizēts. Kleitu labrāt pati tādu gribētu:).

siena kā fons

 manā istabā bija baltas sienas bez izteiktas pārejas baltos griestos. Augstos. Tas, protams, bija gaisīgi un atsvaidzinoši, taču radīja mazpatīkamu nedrošības sajūtu un arī bija stipri par vēsu dzīvoklim ar krāsns apkuri. Arī proporcijas bija nejaukas. Tas vienudien man tas apnika, nopirku zilu krāsu un nokrāsoju vienu sienu. Uzreizi iestājās drošība un mājīgums:) Un tad pēc laika sapratu, ka spilgti zila redzamākā istabas siena ir kā radīta ekspozīcijas maiņai. Viss, ko vajag- papīrs, šķēres, piespraudes. Ja šajā pašā istabā nebūtu tamborējumu pie lustras, apsvertu iespēju piestiprināt pie sienas tamborētus ziedus, taču pašlaik tas jau būtu par traku:) Laikam...

Pirmās bija zvaigznes no zelta gofrētā kartona- pagājušoziem. Tad vasarā tās nomainīja papīra puķes (tās nav fotogrāfijās). Tad šoruden- apļi. Un tagad drīzumā atkal mainīšu, pirms svētkiem.

vēl viena bezskuju eglīte

tā, kamēr visiem vēl nav galīgi pieriebusies ap-Ziemassvētku radošo izpausmju tēma, steidzu publiskot savu šī gada mazeglīti.

Tehnoloģija tikpat vienkārša kā vienmēr: stieples karkasiņš (šķībs), šur tur sakārti bumbulīši, galotnē samta bante. Ekstra - elektrisko lapiņu virtene, kuru darbina baterijas. To nopirku iekš Galleria Riga jocīgajā mazajā veikaliņā Tiger. Pieļauju, ka tādu izstrādājumu var pat kādam dāvināt (ja izgatavo rūpīgāk), pašizmaksa minimāla (īpaši ja mājās ir visādas izejvielas sakrājušās).

mazs grezns objektiņš

..mēs te ar māsiņu vienojāmies, ka pārāk daudz demonstrējam Lielus Objektus, un tie ir aši jālīdzsvaro ar krietni mazākiem. viens no maniem mīļākajiem mazajiem rotājumiem ir tādi kā zvaniņi no olu kārbu sekcijām. dažus gadus atpakaļ bija iekš Deko, tad vēl esmu redzējusi variācijas etsy.com.

Man visvairāk patīk tas, kā pilnīgi neinteresanta olu kārba pārvēršas elegantos, atturīgos, viegli mirdzošos ziedos. Kā? Jāizgriež ar šķērītēm (ar rezervi) kārbas iekšpuses izvirzītās daļas, kas ir tādi kā tornīši. Ziedlapiņas rodas no tā, kur tornītis pāriet kārbas plakanajā daļā. Ja ieliek vienu zvaniņu otrā, būs vēl smukāk. Ja augšā izurbj caurumiņu, vai ievērt diedziņu, uz kura uzvērta kāda pērle. Augšā var siet banti. Pašu zvaniņu var nokrāsot ar da jebko. Manā piemērā ir guaša ar mirdzumu. Man patīka parupjā faktūra savienojumā ar drusciņu greznības.

zilais laimes putns

Tas ir pavisam mazs putniņš- eglīšu manta vai svētku rotājums. Dāvana arī laba. Prasa ne pārāk daudz laika. Vajag paņemt filca gabalu, salikt uz pusēm un izgriezt putna siluetu. No citas krāsas filca, arī salikta uz pusēm- spārnus. Spārnus apšūt pāri malai ar zelta diegu. Ķermeni arī sašūt tādā veidā, pirms aizšūt pēdējos centimetrus- sapildīt ar filca atgriezumiem vai dziju. Tad šūt klāt stikla pērlītes- caurdurot visu mantiņu, tas ir ātru. Piešūt spārnus, acis, ar zelta diegu nedaudz izcelt knābi- gatavs. Ā, nē! Vēl taču stieple!:) Pagaru stieples gabalu izdurt cauri un tad abus galus salocīt uz pusēm līdz ķermenim un savīt.

ziemas lampa

Pirms gada man bija tāda lampa, kurai uz trīs gariem vadiem karājas trīs stikla plafoni. Lampa man ļoti apnika:) Es noņēmu plafonus un uzpinu no stieples... nu, varētu teikt, abažūru.

Vajadzēja: biezāku stiepli pamata aplim un pavedieniem, kuri savienoja apli ar vidējo vadu- tāds kā rats sanāca. Plāna stieple, no kuras veidoju tīklu, stiepjot to no viena biezā pavediena pie cita. Dažiem posmiem uzliku pa kādai stikla pērlītei. Tā caka, kas gar malu ir tamborēta no stieples. Bumbiņas uzvērtas uz stieples- tās tādas pūkainas, no audumu veikala. Tādā izskakā lampa nodzīvoja gadu, taču joprojām man ne visai patika- kaut kas nebija labi ar telpas proporcijām- pārāk augstu tas viss bija, ņemot vērā, ka istabā ir augsti griesti. Un tad šogad, skatoties žurnālā uz ārkārtīgi skaistu adīti-tamborētu lustru, kuru atkārtot nebija nekādas iespējas, nolēmu pamēģināt arī savai pietamborēt kādu puķi no dzijas pārpalikumiem. Cik nu protu tamborēt puķes:) Un beizdzot, pēc daudziem gadiem, man izdevās iemīlēt šo lampu un tagad tā mani priecē katru dienu. Jo ir zemāka un arī mīlīgāka.

palmas siltais kažociņš

Ideju noskatīju skaistā franču žurnālā, kur tādi kažociņi tika adīti ar dažādiem rakstiem. Kā jau rakstīju, manas adītprasmes ir eee ierobežotas:)- kvadrāts. Un vienā skaistā (īstenībā pavisam nē) svētdienā, skatoties ar bērnu ārkārtīgi apšaubāmu filmu, nolēmu apgūt gumijas adīšanu. Jo ģumija, manuprāt, izskatās skaisti. Adīšana bez mērķa man neder, tāpēc iedomājos par mana vienīgā auga skumjo dzīvi ziemā (dzīvoklī bez apkures). Nu, tālakais ir skaidrs. Līdz minētās filmas beigām jau biju uzadījusi vairākas rindas. Skaidrot par šo izstrādājumu neko nevaru un arī nevajag. Parasta gumija. Divas krāsas. 3 izmēra adatas un kādi 25 g dzijas. Pāris stundas laika- noteikti lietpratējam daudz mazāk. Pēc tam kvadrātu satamborēju kopā un uzvilku palmas podam. Uzreizi kļuvā mājīgāk un palma arī priecājās.

mans pirmais Abažūrs

Šis ir memoriālais ieraksts: par to, kā sākās manas attiecības ar Stiepli, kas tagad jau ir tuvas un siltas. var teikt, Stieple manā (sa)dzīvē ir gandrīz visur.

Sākums bija nesmuka sienas lampa virtuvē, kurai spuldze bija uz augšu un mazs tizls padomjlaika stikla bumbulis, neiederīgs telpā pēc proporcijām. es nezināju, kā un ko mērīt, lai tiktu pie pareizāka bumbuļa. Bet skatīties uz veco lampu vairs nespēju.

Un tad kaut kādi Resaiklošanas Gari man palīdzēja rast izeju: pārskrūvēju lampas pamatni otrādi, uzpinu ar rokām stieples karkasu (diezgan šķību), tad ar adatu-diegu un skavotāju tam visam apmudžināju apkārt zīdīgu ietinamo papīru, kas laikam bija paglabāts no sen iztītas dāvanas (man vienmēr paticis viss, kas ir burzīts, māsiņa neļaus samelot!). Bārkstis piešuvu vēlāk.

Nekas no tā nav izdarīts pārāk akurāti, jo es - kā jau amatiere - nemāku savienot iedvesmu ar rūpīgumu un precizitāti, es tikai ķeru to impulsu kaut ko dabūt gatavu, un steidzos redzēt, kas tur var sanākt.

Egle-ne-egle

Var būt daudz iemeslu, kapēc cilvēks tā kā gribētu, bet tā kā tomēr negribētu savās mājās īstu egli. Nu varbūt garstāvoklis nav gluži tik tradicionāli-svētsvinīgs, a varbūt ir kādi citi iebildumi (ekonomiski, ideoloģiski, slinkums skujas slaucīt pēc tam pusgadu). Vārdsakot, pagājušajā gadā es iztaisīju sev gandrīz-bet-ne-gluži-egli.

Izejvielas: žalūziju grozāmais plastmasas kāts kā pamats; stieple kā zari, kaut kāda pudele kā turētājs, un dažādi roktaisīti-dāvināti rotājumi kā, eeee, rotājumi. Rezultātā, man šķiet, sanāca gana personīgs veltījums Gaismas uzvarai pār Tumsu. Sorri ka bildes kvalitāte švaka - gadu atpakaļ vēl nezināju, ka šo izstrādājumu eksponēšu! Bet varbūt kādam noder tik un tā..atraisīt radošo kādā extra garā ziemas vakarā.

Adventes vainags vai vienkārši rotājums

Man bija zināmas šaubas- vai man vispār vajag vainagu mājās. Taču tradīcijas ir tradīcijas, tās rada noskaņojumu. Turklāt palasīju par vainaga simboliku- fakts, ka vajag. Mūžīgā dzīve, saule, proto-zīmes un tml.

Tātad- plāna stieple, tamboradata, sauja mākslīgu ogu (var arī tirgū iepirkt pīlādžus vai vilkābeles, protams), zaļa filca atgriezumi. Uztamborēju 2 rindas, piestiprināju ogas, izgriezu lapiņas. Nezinu, kādu augu simbolizē šī proto-zīme, taču sanāca glīti un durvis izrotāja atbilstoši decembrim.

pirmā ziņa

Varbūt pēc tam izveidosim vēstījumu tautai kaut kur maliņā- tādu stacionāru, taču pagaidām pastāstīšu šeit. Pagaidām par sevi, kaut gan šo vietni es neadministrēšu vienpersonīgi.

Es neesmu liela rokdarbniece, es neprotu adīt neko sarežģītāku par taisnstūri, tamborēt- neko sarežģītāku par tādām puķītēm, kuras meitenēm māca 4.klasē rokdarbu stundā. Ilgstoši mani neaizrauj neviens rokdarbu veids. Taču man patīk pārveidot, atrast vecu un pārtaisīt- resaiklot visu, ko var. Man patīk bieži- ļoti bieži- mainīt daudzas lietas savā mājā. Es ļoti nopietni izturos pret savu telpu. Man patīk sekondhendi, krāmu tirgi, audumu veikali, negaidīti atradumi. Man nepatīk izlīdzinātas sienas un reģipša arkas.

Šeit tiks publicētas vairāku veidu lietas- idejas no tīmekļa plašumiem, kas uzrunājušasas; pašu dzīvoķlu-priekšmetu-svētku-apģērbu un tml. pilnveidošanas projekti:) un tad vēl šaurs lauciņš ar priekšmetiem, kuri tiek pārdoti. Dažreiz:))

Un- nekādu meistarklašu, nav pacietības fotografēt. Taču vienmēr atbildēšu(sim) uz visiem-visiem jautājumiem.

Tas tā, iesākumam. Aizpagājušā gada briedis. Biezs filcs, zelta diegs, stikla pērlītes, zvaniņi nagu vietā, auduma līme.