manā istabā bija baltas sienas bez izteiktas pārejas baltos griestos. Augstos. Tas, protams, bija gaisīgi un atsvaidzinoši, taču radīja mazpatīkamu nedrošības sajūtu un arī bija stipri par vēsu dzīvoklim ar krāsns apkuri. Arī proporcijas bija nejaukas. Tas vienudien man tas apnika, nopirku zilu krāsu un nokrāsoju vienu sienu. Uzreizi iestājās drošība un mājīgums:) Un tad pēc laika sapratu, ka spilgti zila redzamākā istabas siena ir kā radīta ekspozīcijas maiņai. Viss, ko vajag- papīrs, šķēres, piespraudes. Ja šajā pašā istabā nebūtu tamborējumu pie lustras, apsvertu iespēju piestiprināt pie sienas tamborētus ziedus, taču pašlaik tas jau būtu par traku:) Laikam...
Pirmās bija zvaigznes no zelta gofrētā kartona- pagājušoziem. Tad vasarā tās nomainīja papīra puķes (tās nav fotogrāfijās). Tad šoruden- apļi. Un tagad drīzumā atkal mainīšu, pirms svētkiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru