ikdienas gredzens

nu, drīzāk gan brīvdienu, jo ikdienā tas ilgi neizdzīvos- pārāk trausla lieta filcs. Nav praktisks noteitki, izmēģināšu vēlāk ar citiem materiāliem, ir idejas.
Tātad- filcs, metāla ķēdes gabals, kaut kāds metāla gredzentiņš (paplāksnis:)), melna gumija, adata-diegs. Un 10 brīvas minūtes.

Helovīns'11

Kā jau kādreiz rakstīju, šie svētki ar katru gadu ieņem lielāku vietu mūsu ģimenes/kompānijas rudens gaitā- jautri, bezjēdzīgi (nu, par vēsturskām saknēm nerunāsim, tikai mūsu gadījumā), krāšņi un tieši laikā.
Šogad svinējām dienu pirms, jo rīt būs pirmā dienā pēc brīvlaika un vispār pirmdiena:)
1. Permanentais marķieris ir mūsu pēdējā aizraušanās:)

 2. Marle, vidū- apaļš gabaliņš vates diska

 3.Atkal permanentais marķieris

 4.Paldies, Ilze! Linogriezuma instruments izrādījās kā radīts ķirbja izrotāšanai. Ļoti ātri.

5.  Pēc šī var skaidri redzēt, ka pirms Helovīna bija brīvlaiks:) Kaut gan tie filca izstrādājumi ir ļoti ātri, jo insekti tika pielīmēti. Savukārt, mafinu iespraužamos es līmēju, bērns zīmēja. Blīvs papīrs un sīki koka irbulīši. Melno salveti uzšuva Ilona.

zilais Laimes Putns

Sen jau gribēju ielikt šo izstrādājumu, atturēja mani tikai tas, ka neviens vairs nespēj precīzi paskaidrot- kā tas tapis. Taču pārmērīga precizitāte mums nav vajadzīga.
Putnu Ilona ir šuvusi pirms pusotra gada un kopš tā laika tas dzīvo pie manis, piestiprināts pie gleznas rāmja.
Tātad, process.
No zila filca ir uzšūts putns, iekšā vate vai kaut kas tml. Aste ir no sakrokotas trikotāžas strēmeles (šo zilo kreklu es atceros!) un mežģīnes. Pāris gliterīši piešūti pie muguras. Uz galvas- eeee... antenas? No stieples. Galos- tādas mazas bumbiņas, nopērkamas audumu veikalos. Pakaramais no tamborētas stieples.

vēl krūzīšu paliktņi

It kā man mājās ir ļoti maz mēbeļu un splēptuvju un citādu iespēju pazaudēt jebko, taču dažreiz tas notiek. Uzšuvu pirms vismaz pusgada un pilnībā aizmirsu. Pirms šiem Ziemassvētkiem pēkšņi atradu maisā ar lentēm un dāvanu maisiņiem.

vēl viens ieraksts par egles mantām

Kamēr tā egle vēl stāv istabā.

Jāatzīstas, kādreiz es aizrāvos ar monohromām eglēm. Jā-jā, bija gan zila, gan violeta, gan arī sarkana. Nu, egle bija parasta, zaļa, taču rotājumi- vienā gammā. Dažreiz jau tas smuki sanāk un žurnālos var redzēt īstas pērles. Taču man liekas, tas nav mūsu gadījums. Cik cilvēki nomainīja padomjlaiku (labākajā gadījumā) porcelānu pret melno luminarku, a? Mums bija luminarks, fakts. Taču īsāku laiku, nekā jaunpirktas egles mantas. Un tad tas beidzās. Pirms kādiem... 4 gadiem sajutu dziļu vienaldzību pret skaistu un jaunu masu produkciju- vienalga, ķīniešu fantāzijas lidojumu vai Stokmana spožumu. Nē, man var kaut kas patikt jebkurā vietā, taču 10 vienādas bumbas vairs nepērku. Un nemainu sortimentu katru gadu.

Baigi garais ievads.

Tagad mani aizkustina tikai un vienīgi lietas ar vēsturi un/vai paštaisītas. Savas vēstures nav, tāpēc javeido pamats. Jo šogad man garstāvoklis radikāli uzlabojās, kad atvēru kasti ar egles mantām un ieradzīju tur dažādus ...draudziņus.

Nu tātad.

 

Pagājušajā gadā nejauši tapis Ilonas...eeee... narvalis. Tikko uzzināju šādu vārdu no vārdnīcas. Mūsu ģimenē viņš pazīstams ar vārdu Unikorns:) Uzšuva Ilona pa 15 minūtēm, ienākot ciemos. Tikai pēc tam mans bērns teica domīgi, ka narvaļi, liekas, izskatās savādāk. Unikorns ir burvīgs.

Vīnogu ķekars no stikla pērlītēm. Draudzenes paštaisīta dāvana.

Mana vismīļākā pelīte. Šausmīgi aizkustinoša un ar lukturi rokās. Ilonas taisīta manam bērnam pirms diviem gadiem.

Sarkanais vaļenoks. Mans vienīgais piegājiens slapjai filcēšanai. Šis zābaks prasīja trīs stundas laika un tas bija burvīgs vakars ļoti labā kompānijā.

Zilā egle. Šuvis mans bērns pirms gada, dāvana man Ziemassvētkos.

Vītne. Tāda laikietilpīga egles manta. To es šuvu no filca. Apļi ir kā 20 santīmu monētas, uz tiem ir gliteri un pērlītes.

Robots. Taisīja Ilona pirms gada.

Ilonas taisīta egles manta- viena no manām mīļākajām. Samts un mežģīnes. No šī samta man arī tika uzdāvināts spilvens (lielos)

Mana pirmā egles manta, zilais sunītis. Šūta Liepājā, kojās un vienmēr par to atgādina.

Un tā, man liekas, ir Ilonas pirmā paštaisītā egles mannta, pirms kādiem 6 gadiem. Ļoti grezna.

Un Sūklis Bobs- Ilona nanam dēlam, pirms 2 gadiem.

Ziemassvētku kartiņas

šogad netapa, nepaguvu, žēl. Taču visus citus gadus taisīju. Pagājušajā gadā bija šāds ātrais variants- gan lielas, gan tādas mazas, ko pieliek pieklājības mazdāvanai ar vārdiem "Priecīgus svētkus". No filca izgriezti un pie bieza papīra pielīmēti brieži. Daži ar zvaniņiem, daži ar acīm-stikla pērlītēm, daži kompānijā, citi ar eglēm.

paliktņi krūzēm

Tas ir paliktņu komplekts. Vajag sarkanu filcu- katrs paliktnis ir dubults, apakšu var taisīt sarkanu, var arī pelēku. Vai kādu citu. Bez šaubām, arī sarkana krāsa nav obligāta, taču šie paliktņi tika dāvināti Ziemassvētkos un sarkana krāsa pieder pie lietas.
Vispirms izgriež 8 apļus, tad pie 4 piešuj no citas krāsas filca vēlamos motīvus- man liekas, pārcentība nav vajadzīga, zelta diegi kompensē nepilnības:) Un tad ar zelta (protams) diegiem sašuj apļus pa 2.

zaķmeitene nākotnē

šī ir viena no mantiņām, ko gadu atpakaļ taisīju ar lielu rūpību, jo domāta bija draudzenes jaundzimušajai meitiņai - kā piemiņa par piedzimšanas faktu, tātad potenciāli ar daudzu daudzu gadu desmitu lietošanas mūžu.

parasti neko tādu nedomāju, kad kaut ko taisu. bet šo zaķmeiteni burtiski sūtīju apdzīvot nākotni - iztēlojos, kā sen izaugusī meitene atradīs to kādā vecu rotaļlietu kastē 2070- ajā gadā....mjā. Tāpēc visas vīles šuvu extra centīgi:).

Par tehnoloģiju nav ko piebilst: visādi audumu gabaliņi, viss improvizēts. Kleitu labrāt pati tādu gribētu:).

zilais laimes putns

Tas ir pavisam mazs putniņš- eglīšu manta vai svētku rotājums. Dāvana arī laba. Prasa ne pārāk daudz laika. Vajag paņemt filca gabalu, salikt uz pusēm un izgriezt putna siluetu. No citas krāsas filca, arī salikta uz pusēm- spārnus. Spārnus apšūt pāri malai ar zelta diegu. Ķermeni arī sašūt tādā veidā, pirms aizšūt pēdējos centimetrus- sapildīt ar filca atgriezumiem vai dziju. Tad šūt klāt stikla pērlītes- caurdurot visu mantiņu, tas ir ātru. Piešūt spārnus, acis, ar zelta diegu nedaudz izcelt knābi- gatavs. Ā, nē! Vēl taču stieple!:) Pagaru stieples gabalu izdurt cauri un tad abus galus salocīt uz pusēm līdz ķermenim un savīt.

Adventes vainags vai vienkārši rotājums

Man bija zināmas šaubas- vai man vispār vajag vainagu mājās. Taču tradīcijas ir tradīcijas, tās rada noskaņojumu. Turklāt palasīju par vainaga simboliku- fakts, ka vajag. Mūžīgā dzīve, saule, proto-zīmes un tml.

Tātad- plāna stieple, tamboradata, sauja mākslīgu ogu (var arī tirgū iepirkt pīlādžus vai vilkābeles, protams), zaļa filca atgriezumi. Uztamborēju 2 rindas, piestiprināju ogas, izgriezu lapiņas. Nezinu, kādu augu simbolizē šī proto-zīme, taču sanāca glīti un durvis izrotāja atbilstoši decembrim.

pirmā ziņa

Varbūt pēc tam izveidosim vēstījumu tautai kaut kur maliņā- tādu stacionāru, taču pagaidām pastāstīšu šeit. Pagaidām par sevi, kaut gan šo vietni es neadministrēšu vienpersonīgi.

Es neesmu liela rokdarbniece, es neprotu adīt neko sarežģītāku par taisnstūri, tamborēt- neko sarežģītāku par tādām puķītēm, kuras meitenēm māca 4.klasē rokdarbu stundā. Ilgstoši mani neaizrauj neviens rokdarbu veids. Taču man patīk pārveidot, atrast vecu un pārtaisīt- resaiklot visu, ko var. Man patīk bieži- ļoti bieži- mainīt daudzas lietas savā mājā. Es ļoti nopietni izturos pret savu telpu. Man patīk sekondhendi, krāmu tirgi, audumu veikali, negaidīti atradumi. Man nepatīk izlīdzinātas sienas un reģipša arkas.

Šeit tiks publicētas vairāku veidu lietas- idejas no tīmekļa plašumiem, kas uzrunājušasas; pašu dzīvoķlu-priekšmetu-svētku-apģērbu un tml. pilnveidošanas projekti:) un tad vēl šaurs lauciņš ar priekšmetiem, kuri tiek pārdoti. Dažreiz:))

Un- nekādu meistarklašu, nav pacietības fotografēt. Taču vienmēr atbildēšu(sim) uz visiem-visiem jautājumiem.

Tas tā, iesākumam. Aizpagājušā gada briedis. Biezs filcs, zelta diegs, stikla pērlītes, zvaniņi nagu vietā, auduma līme.