iedvesmai

Ilgstoši un lēni ņemos ar jaunām kladēm, taču kaut ko nopublicēt gribu:)
Lūk, iedvesmai- ļoti skaistas lampas, kas rada neskaidras vīzijas pa metāla augļu trauku reciklēšanu, fotogrāfija no šejienes.
Un vēl veids vates kociņu izmantošanai, it īpaši čakliem bērniem. Fotogrāfija un ideja no šejienes.

lietas, kas zaudēs aktualitāti uz gadu

Tā tās apzīmēja Ilona- patiešām, nav vairs daudz iespēju tās šogad pielietot.
Taču pastāstīt gribu un arī var jau izdomāt citu, ārpussvētku pielietojumu.
1. Lampiņu utilizācija.
Mainot lampiņas uz ekonomiskajām, veidojas mazu apaļu lampiņu krājumi. Un kur krājumi- tur nāk ideja no tīmekļa.
Rezultātā bērns šogad dāvināja lampiņpingvīnus. Guaša, stieple, lampiņas.

2. Man ir jauns favorīts- baltais permanentais marķieris!

3. Sarkanās organzas aproce (tehnoloģija mums pazīstamā) un mazais astoņkājis no trikotāžas krekla (egles manta vai broša)

pienenes vannas istabā

Viens no maniem prāta aptumsumiem bija saistīts ar ideju nokrāsot vannas istabā pāris baltas sienas. Pati pa sevi jau perspektīva doma, bet ja vēl šo istabu lieto mazs bērns- pavisam jauki:) Pēc gada siena bija nedaudz biedējoša. Toreiz es izlīdzējos ar dažām pienenēm- tempera (vai akrils?), trafaretes no vecas plastikāta mapes un virtuves švamme. Pec pāris gadiem vajadzēja jau kaut ko radikālāku. Piemēram, pārkrāsot sienas. Taču man nepatīk viss, kas atgādina par īstu remontu, turklāt man patika manas pienenes. Un tad atkal nāca palīgā universālie marķieri- tādi, uz kuriem rakstīts, ka zīmēs uz jebkuras virsmas un uz mūžu:) Tagad var redzēt abus kultūrslāņus- vecās krāsas pienenes, jaunās flomastera. Un tad vēl sagribējās mazas violetas puķītes. Un tad vēl likās, ka boileris muļķīgi balts uz vispārējās ziedēšanas fona:)

siena kā fons

 manā istabā bija baltas sienas bez izteiktas pārejas baltos griestos. Augstos. Tas, protams, bija gaisīgi un atsvaidzinoši, taču radīja mazpatīkamu nedrošības sajūtu un arī bija stipri par vēsu dzīvoklim ar krāsns apkuri. Arī proporcijas bija nejaukas. Tas vienudien man tas apnika, nopirku zilu krāsu un nokrāsoju vienu sienu. Uzreizi iestājās drošība un mājīgums:) Un tad pēc laika sapratu, ka spilgti zila redzamākā istabas siena ir kā radīta ekspozīcijas maiņai. Viss, ko vajag- papīrs, šķēres, piespraudes. Ja šajā pašā istabā nebūtu tamborējumu pie lustras, apsvertu iespēju piestiprināt pie sienas tamborētus ziedus, taču pašlaik tas jau būtu par traku:) Laikam...

Pirmās bija zvaigznes no zelta gofrētā kartona- pagājušoziem. Tad vasarā tās nomainīja papīra puķes (tās nav fotogrāfijās). Tad šoruden- apļi. Un tagad drīzumā atkal mainīšu, pirms svētkiem.