Atgriešanās pie kraftiem, diena pirmā.

Ziema nebija gara, bet vienalga iestājies pavasara panīkums. Ar enerģijas trūkumu un rutīnas triumfu. Un te pēkšņi izrādījās, ka šī nedēļa man ir praktiski brīva, jo darbā notiek megaremonts. Un es interpretēju to kā signālu- kaut kas jādara. Un tā kā ir pilnīgi skaidrs, ka vislabāk mani mobilizē dažāda veida apņemšanās, tad es nolēmu, ka šī nedēļa būs mans personīgais kraftu festivāls. Katru dienu- minimums viens.
Un šodien es beidzot nomainīju lampai ziemas dekorāciju- tamborētas vilnas puķes, pārsvarā sarkanas- uz sezonai atbilstošām- kokvilnas un pasteļtoņos. Tamborēšanas tehnoloģiju neaprakstīšu, to man iemācīja 4.klasē:)

Un tad vēl nāk dažādi pavasara svētki manās mājās un skatoties no rīta ar bērnu Simpsonus, salīmēju kaudzi karodziņu- mafinu un citu saldumu dekorus. Mazie koka irbulīši+krāsainais papīrs+līmes zīmulis. Diemžēl, irbulīši izbeidzās, turpināšu rīt:)

 

 

palmas siltais kažociņš

Ideju noskatīju skaistā franču žurnālā, kur tādi kažociņi tika adīti ar dažādiem rakstiem. Kā jau rakstīju, manas adītprasmes ir eee ierobežotas:)- kvadrāts. Un vienā skaistā (īstenībā pavisam nē) svētdienā, skatoties ar bērnu ārkārtīgi apšaubāmu filmu, nolēmu apgūt gumijas adīšanu. Jo ģumija, manuprāt, izskatās skaisti. Adīšana bez mērķa man neder, tāpēc iedomājos par mana vienīgā auga skumjo dzīvi ziemā (dzīvoklī bez apkures). Nu, tālakais ir skaidrs. Līdz minētās filmas beigām jau biju uzadījusi vairākas rindas. Skaidrot par šo izstrādājumu neko nevaru un arī nevajag. Parasta gumija. Divas krāsas. 3 izmēra adatas un kādi 25 g dzijas. Pāris stundas laika- noteikti lietpratējam daudz mazāk. Pēc tam kvadrātu satamborēju kopā un uzvilku palmas podam. Uzreizi kļuvā mājīgāk un palma arī priecājās.