ikdienas gredzens

nu, drīzāk gan brīvdienu, jo ikdienā tas ilgi neizdzīvos- pārāk trausla lieta filcs. Nav praktisks noteitki, izmēģināšu vēlāk ar citiem materiāliem, ir idejas.
Tātad- filcs, metāla ķēdes gabals, kaut kāds metāla gredzentiņš (paplāksnis:)), melna gumija, adata-diegs. Un 10 brīvas minūtes.

kiča šarms

neskatoties uz to, ka savā ikdienā es samērā atturīgi ģērbjos un mans dzīvoklis caurmērā ir drīzāk gaumīgs, nekā vājprātīgs, es esmu ļoti liela kiča fane. Man patīk gliteri, Svarovska kristāli, plastmasas balodīši un stirnas, leoparda zeķubikses, auduma rozes, E.Patmalnieces frizūra un tā tālāk. Vienīgā prasība- lai tas nebūtu pilnīgā nopietnībā. Kas gan padara robežas ļoti striktas:)
Tātad, šodien man ir gredzeni. Šausmīgi grezni un skaisti un tie bija man pirkstos sagaidot Jauno gadu. Ideju taisīt gredzenus uz parastās gumijas ieraudzījām ar Ilonu "Istabā" (izpildījums gan bija so-so, cenas nepavisam ne adekvātas) un ļoti iedvesmojamies. Visos šos izgatavoja Ilona speciāli JG naktij- domāju, ka tie vēl noderēs citos svētkos, mēs parasti tā tos arī svinam:)) Tātad, iesaku visiem- parasta gaišā vai melnā gumija un jūsu iespējas ir neierobežotas!

 

Un tad vēl šodien mans bērns atklāja Fotošopa iespējas:)) Kas, protams, ir visai dabiski (it īpaši atceroties, kā manā augstskolā to atklāja pusmūža mākslinieki), baidos tikai, ka tagad dabūs trūkties visi viņa sociālie tīkli, jo īpaši jau viņam patika visvājprātīgākie filtri- mozaīkas un plastikāta:)) Žēl, ka tā arī neiemācījos taisīt zelta rāmīšus, derētu šai mākslai.

lietas, kas zaudēs aktualitāti uz gadu

Tā tās apzīmēja Ilona- patiešām, nav vairs daudz iespēju tās šogad pielietot.
Taču pastāstīt gribu un arī var jau izdomāt citu, ārpussvētku pielietojumu.
1. Lampiņu utilizācija.
Mainot lampiņas uz ekonomiskajām, veidojas mazu apaļu lampiņu krājumi. Un kur krājumi- tur nāk ideja no tīmekļa.
Rezultātā bērns šogad dāvināja lampiņpingvīnus. Guaša, stieple, lampiņas.

2. Man ir jauns favorīts- baltais permanentais marķieris!

3. Sarkanās organzas aproce (tehnoloģija mums pazīstamā) un mazais astoņkājis no trikotāžas krekla (egles manta vai broša)

Urbānās rotas 3

Vēl dažas. Tehnoloģijas- tās pašas (pirmā, otrā), mani nodarbina attiecības starp paplāksnēm un dažādām lentām.
Vispirms- mana absolūti vismīļākā, kaut gan nedaudz agresīvā- paplāksnes un pseidoādas strēmele. Dzīvē absolūti akurāta, nezinu, kāpēc fotogrāfijā kaut kā ieliecās. Katru dienu lieku to uz darbu, tā mani atbalsta.

Pelēk-violets atlass un paplāksnes- glīti un gaumīgi.
Otrai- beidzot ādas strēmele (rozā) un pelēk-violeta mulinē 2 diedziņi reizē.

Un te- organzas lenta. Man nepatīk, kā sanāca krāsas ziņā- lentai ir dzeltenīgs tonis, kaut kā nepareizi ar parasto metālisko. Mēģināšu vēl ar citām krāsām. Svētdien ejam uz "Riekstkodi", domāju- jāiztaisa tumšizila, būs svinīgi. Vispār jau organza labi iet kopā, svētkiem atbilstoši.

Urbānās rotas svētdiena

Turpinu apgūt celtniecības veikala sortimentu:) No šīs idejas esmu vēl daudz lielākā sajūsmā! Man patīk, ka ir vesels segments rokdarbu tīmeklī, kas meklē veidus atdarināt to, ko nevar/negrib pirkt. Īpaši cilvēkiem šajā ziņā ir mīļš Anthropologie, taču šis ir kaut kas cits.
Šeit meitene dāsni padalījās shēmā, neriskēšu laikam bez atļaujas pārpublicēt skaidrojuma zīmējumu- apskatieties tur, nedaudz jāpabrauc uz leju. Šoreiz vajadzēs savādākas detaļiņas- paplāksnes. Vienai roksprādzei manai rokai vajadzēja 20 paplāksnes ar diametru 1,5 cm.
Un kādus 25 cm atlasa lentas. Un laiku, lai saprastu. Man vajadzēja daudz laika, lai iebrauktu shēmā, jo telpiskā domāšana nav mana stiprā puse, nē. Visvairāk man palīdzēja tas zīmējums, kas rāda, kā izskatās no sāniem skatoties. Tad es beidzot sapratu.

 

Man šausmīgi patīk- lakonisks metāls un atlass.
PS lentas galus saslapināju PVA līmē, liekas neirs.

Urbāno rotu sestdiena

Sāku rakstīt teorētisko ievadu- kāpēc un kā, taču sapinos domās. Šīs man patika, rotas mani šoruden pastiprināti interesē, ideja ir gan vienkārša, gan lēta, gan ideāli manā gaumē. Nekad līdz šim neesmu neko taisījusi, izņemot jaunības gadu pērlīšu feņkas, bija ļoti interesanti pamēģināt. Izrādījās ļoti interesanti un tagad (ak, šausmas) man ir jauna interese:).
Šeit ir ideāla meistarklase. Angļu valodā, taču valoda tur vispār nav vajadzīga. Man mājās nebija ādas strēmelīšu (šodien jau ir- nopērkamas Abrahan audumu veikalā), toties bija melnas šņorītes- biezā kā apavu un plāniņa. Nu, ķēdīšu segmenti. Un tad celtniecības veikalā nopirku 10...hm, es nezinu kā sauc šīs detaļas. O, vārdnīca saka- uzgrieznis:) Tātad, 10 uzgriežņus (0.12 Ls kopā).

Iztaisīju, apgūstot tehnoloģiju, pirmo. Patika. Bērns pieprasīja tādu pašu, iztaisīju arī viņam.

 

Iztaisīju nākamo- spožāku, ķēdītes vietā liekot spožu stikla gabaliņu virteni. Tāda neikdienišķāka, taču man patīk, kā šņore un uzgrieznis kompensē šo būtībā apšaubāmo pseidobriliantu virteni. Uzdāvināju šodien māsai.

Tad iztaisīju garāku, kas apliekama ap roku divas reizes, izmantojot dažādu ķēdīšu pārpalikumus. Laba doma- ja gribas vairākas, labāk taisīt vienu garu, pa laikam mainot "pildījumu", jo trīs uzgriežņi uz rokas var arī traucēt.

Un tad, turpinot rotu tēmu, iztaisīju vēl vienu- šai nav meistarklases, jo izdomāju pati. Satinu no melnas plānas stieples bumbiņas- vispirms kā dziju tinot, pēc tam atstāju apt.20 cm stieples galu, nogriezu un ar to caurdūru-cauršuvu bumbiņu, kamēr tā sāka  turēties cieši un vairs nekur neskrāpēja un tml. Tad piestiprināju 5 bumbiņas pie melnās ķēdes. Melnu aizdari šodien nopirkt neizdevās, tādēļ pagaidām saspraužu ar mazu melnu saspraudi:)

Un tad uzliku visas kopā un šodien visu dienu priecājos:) (fotogrāfija pirms satiku Ilonu un uzdāvināju spožo viņai)