Urbānās rotas svētdiena

Turpinu apgūt celtniecības veikala sortimentu:) No šīs idejas esmu vēl daudz lielākā sajūsmā! Man patīk, ka ir vesels segments rokdarbu tīmeklī, kas meklē veidus atdarināt to, ko nevar/negrib pirkt. Īpaši cilvēkiem šajā ziņā ir mīļš Anthropologie, taču šis ir kaut kas cits.
Šeit meitene dāsni padalījās shēmā, neriskēšu laikam bez atļaujas pārpublicēt skaidrojuma zīmējumu- apskatieties tur, nedaudz jāpabrauc uz leju. Šoreiz vajadzēs savādākas detaļiņas- paplāksnes. Vienai roksprādzei manai rokai vajadzēja 20 paplāksnes ar diametru 1,5 cm.
Un kādus 25 cm atlasa lentas. Un laiku, lai saprastu. Man vajadzēja daudz laika, lai iebrauktu shēmā, jo telpiskā domāšana nav mana stiprā puse, nē. Visvairāk man palīdzēja tas zīmējums, kas rāda, kā izskatās no sāniem skatoties. Tad es beidzot sapratu.

 

Man šausmīgi patīk- lakonisks metāls un atlass.
PS lentas galus saslapināju PVA līmē, liekas neirs.

Urbāno rotu sestdiena

Sāku rakstīt teorētisko ievadu- kāpēc un kā, taču sapinos domās. Šīs man patika, rotas mani šoruden pastiprināti interesē, ideja ir gan vienkārša, gan lēta, gan ideāli manā gaumē. Nekad līdz šim neesmu neko taisījusi, izņemot jaunības gadu pērlīšu feņkas, bija ļoti interesanti pamēģināt. Izrādījās ļoti interesanti un tagad (ak, šausmas) man ir jauna interese:).
Šeit ir ideāla meistarklase. Angļu valodā, taču valoda tur vispār nav vajadzīga. Man mājās nebija ādas strēmelīšu (šodien jau ir- nopērkamas Abrahan audumu veikalā), toties bija melnas šņorītes- biezā kā apavu un plāniņa. Nu, ķēdīšu segmenti. Un tad celtniecības veikalā nopirku 10...hm, es nezinu kā sauc šīs detaļas. O, vārdnīca saka- uzgrieznis:) Tātad, 10 uzgriežņus (0.12 Ls kopā).

Iztaisīju, apgūstot tehnoloģiju, pirmo. Patika. Bērns pieprasīja tādu pašu, iztaisīju arī viņam.

 

Iztaisīju nākamo- spožāku, ķēdītes vietā liekot spožu stikla gabaliņu virteni. Tāda neikdienišķāka, taču man patīk, kā šņore un uzgrieznis kompensē šo būtībā apšaubāmo pseidobriliantu virteni. Uzdāvināju šodien māsai.

Tad iztaisīju garāku, kas apliekama ap roku divas reizes, izmantojot dažādu ķēdīšu pārpalikumus. Laba doma- ja gribas vairākas, labāk taisīt vienu garu, pa laikam mainot "pildījumu", jo trīs uzgriežņi uz rokas var arī traucēt.

Un tad, turpinot rotu tēmu, iztaisīju vēl vienu- šai nav meistarklases, jo izdomāju pati. Satinu no melnas plānas stieples bumbiņas- vispirms kā dziju tinot, pēc tam atstāju apt.20 cm stieples galu, nogriezu un ar to caurdūru-cauršuvu bumbiņu, kamēr tā sāka  turēties cieši un vairs nekur neskrāpēja un tml. Tad piestiprināju 5 bumbiņas pie melnās ķēdes. Melnu aizdari šodien nopirkt neizdevās, tādēļ pagaidām saspraužu ar mazu melnu saspraudi:)

Un tad uzliku visas kopā un šodien visu dienu priecājos:) (fotogrāfija pirms satiku Ilonu un uzdāvināju spožo viņai)

"Sarunās" jauni jautājumi

"Sarunās par priekiem" 2 jauni jautājumi (<=klikšķini, tas ir links!)- par Ziemassvētkiem. Nekur nekas nav jāsūta, atbildes komentāros, nāciet!

jauns galds un viņa vajadzības

šī gada netipiskais rudens sagādājis jau daudz patīkamu sa(iz?)jūtu, taču negaidīti ļoti ietekmējis manu mājsaimniecību. Tādā veidā, ka ar šādu rudeni-ziemu (lai kāda tā būtu, 5 mēnešus vairs nebūs) nebija vajadzības pirkt jaunu ziemas apģērbu, kuram pienācis laiks. Un tā vietā nopirku Rakstāmgaldu. Ļoti vienkāršu, Ikea, nekādā ziņā ne koka, taču esmu par to stāvā sajūsmā! Pirmo reizi kopš pusaudža gadiem man ir galds. Savs.Uz kura vienlaicīgi var atrasties dators un papīra lapa un pat tējas tase!
Attiecības mūsu ir visai personiskas, es mēdzu ar to sarunāties un lietas funkcionalitātes uzlabošanai uztveru kā viņa vēlmes:)
Pirmais, ko izdarīju- atradu vecu finiera kasti, kurā var turēt  papīru(s). Kaste bija ļoti netīra, turklāt ar aso apakšdaļu nedraudzīga galdam. Tādēļ es to nokrāsoju ar pēdējām krāsām, kas palikušas no studiju laika- viena tempera, viens akrils:) Un pie apakšas pielīmēju ar ūdenslīmi filca apļus, lai slīdētu patīkami.

Pēc pāris dienām kļuva skaidrs, ka viss galds sāk pārklāties ar sīkiem priekšmetiem, kas šobrīd ir aktuāli pirmssvētku darbos. Un tad vakar, it kā skatoties ar bērnu trilleri par dinozauriem, iztaisīju organaizeri.

Izejvielas: tukša olu kaste, flomasteri.

 

 

Pievērsiet uzmanību- Pinterest'ā ieraudzīju ērtu veidu kā uzglabāt mulinē diegus, uz knaģiem.

Un mans veids uzglabāt adatas- uz magnēta. Nekad nepazūd:)

mājsaimniecības vēstis:)

Gribu padalīties ar savu atradumu un prieku:) Noteikti jau visa pasaule zināja, taču es uzzināju tikai brīvdienās. Tātad, neliela priekšvēsture. No visiem ķīmijas industrijas produktiem visnīstākais man ir gaisa atsvaidzinātājs:) (ak, sirdi plosošā publiskā atzīšanās...) It īpaši tāds pūšamais. Nu, tās ir manas personīgās eee...īpatnības:) un es necerēju, ka tās iespējams atrisināt. Nu, tādā ziņā, ka es vienkārši ignorēju šo produktu un nekad tas nav bijis manā mājā. Taču vecai mājai bez centrālās apkures ir savas nianses- piemēram, ziemā rodas pelējuma smaka. Un tā tālāk.
Un tad es ieraudzīju TO:))
Ieraudzīju Pinterest'ā (paldies, Sarkanā Biete, fantastiska vieta!) un tad mājaslapā www.imperfecthomemaking.com. Autore iesaka tādas burciņas likt, piemēram, pie miskastes, skapjos un tml. Starp citu, tikko padomāju- tāda ar lavandas eļļu aizbiedēs kodes.
Burciņa, kurai ar naglu izsisti caurumi vākā+soda+ēteriskā eļļa. Lēti un labi:) Zaļi arī.
Uz pusburku (maza burka, 300 ml) sodas iepilināju ap 8-9 pilieniem apelsīnu eļļas un noliku vannas istabā. Dažreiz sapurinu. Darbojas!

apelsīna-kanēļa skrubis

Šoreiz- daudz enerģiskāks, nekādas relaksējošas iedarbības. Vispirms tas tapa kā apelsīnu produkts, taču konstatēju, ka šeit darbojas tie paši principi, kā gatavojot ēst- kaut kā pietrūka un pieliku kanēli- lai jau ir kā deserts. Jau ir izlietots, ļoti labs.

Vajag (2 porcijām):
1/3 gl damerara cukura
2 TK eļļas (man- aukstā spieduma negrauzdēto (!!) sezama sēklu)
2 TK citrona sulas
2 pilieni apelsīna ēteriskās eļļas
liela šķipsna malta kanēļa
Burka: no "Daugavas" vājpiena biezpiena. Nolēmu, ka tā ir laba investīcija:) nākamajiem skrubjiem, optimāls izmērs un forma. Labāk nopirktu suflē, tas ir garšīgs, bet biezpiens gan nebija.Uz vāka uzlīmēju apli, izgrieztu no kaut kādas gleznas reprodukcijas no veca žurnāla. Un, punktiņi, saprotams, ar permanento marķieri:)

kājsilži siltajam rudenim

Adītie kājsilži šogad nav pārāk aktuāli, tie pārmērīgi karsē kājas. Taču man patīk, kad ir kaut kas vairāk par plānajiem rudens zābakiem un plānajām zeķubiksēm. Un šodien, krāmējot plauktus (man ir nebeidzama sakārtošanas-ārā- mešanas lēkme), atradu sen atliktu malā trikotāžas kreklu ar garām rokām, kādrēiz nopirktu humpalā. Samērā kroplu, kura vienīgais pluss ir izšūta matrjoška priekšā. Nu, krāsa arī nav slikta. Un iestājās man apskaidrība- trikotāžas krekla piedurknes ir kā radītas kājsilžiem! Es tās nogriezu (ar domu, ka rūpnieciski apstrādātais gals būs augšā), nedaudz sašaurināju uz leju (nu, ja būtu šujmašīna, tas prasītu minūti, man kādas 10), piešuvu matrjošku un gāju uz veikalu:)

Fotogrāfiju nomainīšu, tas ir nožēlojami. Īstenībā tie ir spilgti zilzaļi:)

Jauna aizraušanās:) Lavandas skrubis vakaram.

Mana galva pašlaik ir pārpilna ar dažādiem plāniem attiecībā uz šo jauno tēmu.
Nekad nejutu nekādu interesi par kosmētikas gatavošanu mājās. Taču skrubji ir cita lieta. Pirmkārt, es tos lietoju daudz, regulāri un tas man ļoti patīk. Otrkārt, tiem, kurus pērku, ir samērā dabīgs sastāvs- tātad, nekādu sastāvdaļu, kas nav atkārtojamas mājās. Treškārt, pašizmaksa. Ceturtkārt, esmu dusmīga uz Stenderu- tā trauciņi nav hermētiski un man jau vairākas reizes skrubja eļļa izlija uz baseina piederumiem. Eeee... noteikti kaut kas vēl... Ak jā, galvenais! Tas ir ātri, smaržīgi, patīkami un bezgala variabli!
Un- nāk svētki un skrubis ir burvīga dāvana.
Pirmis mēģinājums. Iedvesmu smēlos no bloga deliciouslyorganized, taču konkrētas receptes neizmantoju, palasīju par vispārējo principu.
Esmu totāli pārsteigta par rezultātu un taisos veltīt tuvākās dzīves nedēļas dažādiem eksperimentiem!
Tātad. Sāku es ar lavandas skrubi- tāpēc, ka man to vajadzēja vakar vakarā, ejot uz baseinu (lavandai ir nomierinoša un līdzsvarojoša iedarbība), otrkārt tāpēc, ka man mājās ir lavandas eļļas ampula.

Vajag (2 lietošanas reizēm- bagātīgām):
1/3 gl gaišbrūnā cukura (damerara)
1.5 TK lavandas ziedu
2-3 pilieni lavandas eļļas
2-3 TK eļļas
Pagatavošana: visu rūpīgi sajaukt.
Un tad likt mazā burciņā un aizvākot. Un tad apsiet banti, uzlīmēt uz vāka kartona gabaliņu ar parakstu un dāvināt.
Par sastāvdaļām: kā jau jebkura aizraušanās, tā prasīs sākumposmā zināmas investīcijas, taču man personīgi nācās nopirkt lavandas ziedus un 100 ml eļļas.
Gaišbrūnais cukurs ir jebkurā pārtikas veikalā, es pērku tirgū, 2 Ls kilogramā.
Lavandas eļļa- 2 Ls aptiekā vai kādā dabas bodē ar Krievijas produktiem.
Eļļa. Blogā meitene izmantoja kokosa eļļu, es nopirku Vom Fass veikalā sezama- tāpēc, ka man iepriekš nebija priekšstata, cik daudz vajadzēs un šī bija lētākā. Tā ir eļļa bez smaržas un laba sausai ādai. Nu, jāsaka, var atļauties arī dārgās (argana, aprikožu kauliņu, kviešu dīgstu), jo patēriņš ir niecīgs. 50 ml pietiks ļoti ilgam laikam.
Lavandas ziedi- 30 gr maisiņš pa 1 Ls veikalā Tiger pie ieejas "Galerijā Rīga". Ar šo daudzumu man, visticamāk, pietiks 5 gadiem.
Tātad. Ja jums nekā nav mājās un jūs nopērkat visu no nulles, iztērēsiet ap 7 latiem skrubja daudzumam, kas man pietiktu....tā, tūlīt parēķināšu... 30 reizēm, taču beigsies tikai cukurs:)
Domāju, tomēr kaut kas jau mājās būs. Kāda ēteriskā eļļa vai cukurs.

korķa tāfeles un zīmējums

Sen jau viena siena virtuvē prasīja kādu organizējošu tāfeli. Taču man ir darbavieta apkarināta ar korķa tāfelēm no griestiem līdz grīdai un nekādas vēlmes pārcelt šo estētiku arī mājās. Turklāt mani atturēja cena- 50 un 70 cm tāfele diezgan ievērojami maksā. Un te Ilona atdeva man milzīgu sudrabainu rāmi un es sapratu- tā ir zīme:) Netālajā grīdas segumu veikalā iegādājos korķi (1.65 Ls kv.m., biezums 2 mm).Izgriezu trīs gabalus (tāda paša izmēra, kā rāmja pamats), saspraudu ar stepleri (rūpīgi izlīdzinot) un liku rāmī. Viss. Varētu vēl nokrāsot vēlāk, lai korķa krāsa nerēgotos.
No atgriezumiem izgatavoju bērnam A4 tāfeli, sev- priekšnamam mazu, 10x15 cm un vēl palika pāri divām A4 tāfelēm.
Tātad- pašizmaksa- 3.30 Ls par 3 esošām un divām potenciālām tāfelēm, protams ja jums ir nevajadzīgi rāmji.
Bez šaubām, labāk būtu nopirkt biezāku korķi un nelikt trīs slāņus, jo tie nav ideāli gludi, taču manā gadījumā tas nozīmētu braukšanu uz nez kādu celtniecības veikalu, nu nē.
Un tā ir mazā. Rāmi uzlaboju ar permanento marķieri:)

Un tad vēl daudzus gadus vecs zīmējums- tāpat, bez kādas slēptās nozīmes.