Atzīšos, man bija izveidojies snobisks priekštstats, ka taisīt darbus dekupāžas tehnikā ir nu, gandrīz diagnoze. Katrā ziņā kaut kas komisks un pompozs.
Tāpēc pat nespēju atcerēties, kā tomēr nonācu pie domas izmantot dekupāžas līmi-laku pati savā mazā art-projektiņā. Gan jau ka izlasīju kaut kur tīmekļa plašumos, ka ar to laku var nostiprināt da jebko. Un man vajadzēja nostiprināt šo to.
Atzīstos, ka putniņam iedvesmu smēlos iekš etsy.com, tur gan putniņš bija no skārda, ar uzdrukātu virsū trafareta ornamentu, bez acīm..nu, vispār, kopīga nav daudz::). bet domu iekustināja - tāpēc pieminu. Savukārt sirdis kādreiz sapirkos Timmari (vnk finieris), un granātābola motīvs likās dikti piemērots Ziemassvētkiem, tāds bībelisks, vai ne?..:).. /hm, vispār nezinu īsti, kāda tur tā flora un fauna bija notikumā.
Tātad, abos gadījumos eglīšu rotājumu pamatā ir ļoti biezs kartons vai finieris, pa virsu - bildes no žurnāliem, pielīmētas ar dekupāžas līmi, kas augšējās kārtas apstrādē pārvēršas par dekupāžas laku (kā tas notiek, joprojām nesaprotu).
Ar nepacietību gaidīšu Lieldienas, kad varēšu izveikt plakanu kartona olveidīgu objektu dekupēšanu (kaut kā rotāšanai). Bet pagaidām jāsavaldās, lai nekļūstu kā tie entuziasti, kas sadekupē savā mājā visu, sākot ar svecēm un beidzot ar palodzēm. Jo tas ir tik ērti un ātri!:)
Un sava anti-dekupāžas monologa noslēgumā gribu pateikt, ka Dziļi Cienu Aiju E., kas Vecgada vakarā izlemj ka pietiek svinēt un mierīgi dodas ar grāmatu gultā - eh, man vēl tāls ceļš ejams līdz tādai dvēseles harmonijai un mieram- respect!
Lai visiem labs un radošs gads.
