Pie rokdarbiem. Diena otrā.

Un atkal divi.
Pirmais ir fotografēšanas fonu dēlis. 5 foni (fotogrāfijās 4). Kaut kāds no vasarnīcas atstiepts dēlis un akrila krāsas. Vēlāk, iespējams, nolakošu, tad to varēs izmantot vēl kaut kam.

 

Un vēl jauni motīvi kladēm. Gēla pildspalva, blīvs papīrs. Šīs jau ir kopijas, jo motīvus zīmēju nelielā blokā.

 

pēdējie rotājumi šogad

man jau šodien ir 1.janvāris:) Vakar bija ciemiņi, šodien nav darāms itin nekas, līdz 23.40 esmu brīva. Taču spēka nav un tāpēc mājā manā valda anarhija. Bērns pidžamā skatās jau trešo sēriju raidījumam par izdzīvošanu Islandes ledos pa Discovery, es tik lasu un ēdu gaļas salātus (pirktos!!). Šausmas. Bet nu viss, es vairs nejūtu interesi ne par vieniem svētkiem, man būs divi pirmie janvāri.
Līdz ar to ir plašas iespējas veikt inventarizāciju un ielikt blogos kaut ko, kas attiecas uz šo gadu.
Vēl dažas lietas, kuras zaudēs aktualitāti (uz gadu:))
Vītne ko dekupētām kartona figūriņām. Fotogrāfijas no žurnāliem, dekupāžas laka, kartons, sarkana lente, ota, īlēns. Vispār jau es, maigi izsakoties, neesmu dekupāžas fane, ja mēs runājam par salvetēm. Taču šis man patīk.
Vispirms izgriezu kartonu, uzlīmēju attēlus, katru pusi pārklāju ar 3 kārtām lakas.

Un tad vēl baklažāns, kuru uzšuva man Ziemassvētkos mans bērns māsas virsvadībā.

Jautrus svētkus visiem!

lietas, kas zaudēs aktualitāti uz gadu

Tā tās apzīmēja Ilona- patiešām, nav vairs daudz iespēju tās šogad pielietot.
Taču pastāstīt gribu un arī var jau izdomāt citu, ārpussvētku pielietojumu.
1. Lampiņu utilizācija.
Mainot lampiņas uz ekonomiskajām, veidojas mazu apaļu lampiņu krājumi. Un kur krājumi- tur nāk ideja no tīmekļa.
Rezultātā bērns šogad dāvināja lampiņpingvīnus. Guaša, stieple, lampiņas.

2. Man ir jauns favorīts- baltais permanentais marķieris!

3. Sarkanās organzas aproce (tehnoloģija mums pazīstamā) un mazais astoņkājis no trikotāžas krekla (egles manta vai broša)

jauns galds un viņa vajadzības

šī gada netipiskais rudens sagādājis jau daudz patīkamu sa(iz?)jūtu, taču negaidīti ļoti ietekmējis manu mājsaimniecību. Tādā veidā, ka ar šādu rudeni-ziemu (lai kāda tā būtu, 5 mēnešus vairs nebūs) nebija vajadzības pirkt jaunu ziemas apģērbu, kuram pienācis laiks. Un tā vietā nopirku Rakstāmgaldu. Ļoti vienkāršu, Ikea, nekādā ziņā ne koka, taču esmu par to stāvā sajūsmā! Pirmo reizi kopš pusaudža gadiem man ir galds. Savs.Uz kura vienlaicīgi var atrasties dators un papīra lapa un pat tējas tase!
Attiecības mūsu ir visai personiskas, es mēdzu ar to sarunāties un lietas funkcionalitātes uzlabošanai uztveru kā viņa vēlmes:)
Pirmais, ko izdarīju- atradu vecu finiera kasti, kurā var turēt  papīru(s). Kaste bija ļoti netīra, turklāt ar aso apakšdaļu nedraudzīga galdam. Tādēļ es to nokrāsoju ar pēdējām krāsām, kas palikušas no studiju laika- viena tempera, viens akrils:) Un pie apakšas pielīmēju ar ūdenslīmi filca apļus, lai slīdētu patīkami.

Pēc pāris dienām kļuva skaidrs, ka viss galds sāk pārklāties ar sīkiem priekšmetiem, kas šobrīd ir aktuāli pirmssvētku darbos. Un tad vakar, it kā skatoties ar bērnu trilleri par dinozauriem, iztaisīju organaizeri.

Izejvielas: tukša olu kaste, flomasteri.

 

 

Pievērsiet uzmanību- Pinterest'ā ieraudzīju ērtu veidu kā uzglabāt mulinē diegus, uz knaģiem.

Un mans veids uzglabāt adatas- uz magnēta. Nekad nepazūd:)

kājsilži siltajam rudenim

Adītie kājsilži šogad nav pārāk aktuāli, tie pārmērīgi karsē kājas. Taču man patīk, kad ir kaut kas vairāk par plānajiem rudens zābakiem un plānajām zeķubiksēm. Un šodien, krāmējot plauktus (man ir nebeidzama sakārtošanas-ārā- mešanas lēkme), atradu sen atliktu malā trikotāžas kreklu ar garām rokām, kādrēiz nopirktu humpalā. Samērā kroplu, kura vienīgais pluss ir izšūta matrjoška priekšā. Nu, krāsa arī nav slikta. Un iestājās man apskaidrība- trikotāžas krekla piedurknes ir kā radītas kājsilžiem! Es tās nogriezu (ar domu, ka rūpnieciski apstrādātais gals būs augšā), nedaudz sašaurināju uz leju (nu, ja būtu šujmašīna, tas prasītu minūti, man kādas 10), piešuvu matrjošku un gāju uz veikalu:)

Fotogrāfiju nomainīšu, tas ir nožēlojami. Īstenībā tie ir spilgti zilzaļi:)

korķa tāfeles un zīmējums

Sen jau viena siena virtuvē prasīja kādu organizējošu tāfeli. Taču man ir darbavieta apkarināta ar korķa tāfelēm no griestiem līdz grīdai un nekādas vēlmes pārcelt šo estētiku arī mājās. Turklāt mani atturēja cena- 50 un 70 cm tāfele diezgan ievērojami maksā. Un te Ilona atdeva man milzīgu sudrabainu rāmi un es sapratu- tā ir zīme:) Netālajā grīdas segumu veikalā iegādājos korķi (1.65 Ls kv.m., biezums 2 mm).Izgriezu trīs gabalus (tāda paša izmēra, kā rāmja pamats), saspraudu ar stepleri (rūpīgi izlīdzinot) un liku rāmī. Viss. Varētu vēl nokrāsot vēlāk, lai korķa krāsa nerēgotos.
No atgriezumiem izgatavoju bērnam A4 tāfeli, sev- priekšnamam mazu, 10x15 cm un vēl palika pāri divām A4 tāfelēm.
Tātad- pašizmaksa- 3.30 Ls par 3 esošām un divām potenciālām tāfelēm, protams ja jums ir nevajadzīgi rāmji.
Bez šaubām, labāk būtu nopirkt biezāku korķi un nelikt trīs slāņus, jo tie nav ideāli gludi, taču manā gadījumā tas nozīmētu braukšanu uz nez kādu celtniecības veikalu, nu nē.
Un tā ir mazā. Rāmi uzlaboju ar permanento marķieri:)

Un tad vēl daudzus gadus vecs zīmējums- tāpat, bez kādas slēptās nozīmes.

Konnija un viņas abstraktā glezna

Atkal Ilonas atradums- meitene Konnija un viņas resaiklošanas-radīšanas idejas.
Glezna tiešām ir izcila ideja, noteikti pamēģināšu-

Šeit detalizēti aprakstīts un arī parādīts angļu valodas ne-tik-ļoti-pratējiem- kā tieši jādara.

Sibilla

Ilona atsūtīja veselu virkni nu ļoti interesantu linku uz dažādiem resaiklošanas un rokdarbu resursiem, publicēšu pamazām.
Viņas pavadteksts:)- "Šī man šķiet ļoooti talantīga meitene, daudz pievilcīgu un praktisku un krāsainu ideju, viņas mērķis acīmredzami ir darīt visu ne tikai skaisti, bet arī max vienkārši, tas mani ļoti uzrunā..:) te ir viņas fotoreportāža par neinteresantu apavu pārveidošanu par sievišķīgiem un izteiksmīgiem  -  galvenokārt ar līmes palīdzību!"
Tātad- kurpes pārvēršas un milzumdaudz citu iespaidu, ko sniedz šī vieta (klikšķināt uz vārdiem)

svārki pārvēršas

Svārki tapa pirms Positivus'a, kā jau top kaut kas katru gadu. Galvenokārt tādēļ, ka jebkuriem svētkiem izteikti nāk par labu, ja tu tajos investē laiku, pūles un- ideāli- kaut ko pašgatavotu.

Tātad, kas man bija nepieciešams.
Melni normālas formas un kaut cik blīva auduma svārki (3 Ls humpalā- jājā, nebija lēti:)); audumu atgriezumi- krāsai un faktūrai nav nozīmes, vienīgi- ne pārāk biezi. Un tad lentas un šauras mežģīnes (Abrahan'ā bija pa 1 santīmu metrā, man bija tik ļoti neērti traucēt pārdevēju, ka sapirkos 50 metrus dažādu:)
Process- nu, šuvējiem man nekas nav jāskaidro, bet ne-šuvējus esmu spiesta brīdināt, ka manā izpildījumā šie svārki mazgāšanai nav paredzēti. Iespējams, var mēģināt ķīmisko tīrīšanu...
Tātad, jums vajadzīgi 2 vakari un 1 rīts. Vakaros es klausījos pa tv filmas, izgriezu apļus un apšuvu tos ar lentām un mežģīnēm. Trešās dienas rītā no šaurām lentām piešuvu pie svārkiem augu konstrukcijas un tad piešuvu apļus. Raksts ir tikai priekšā un uz sāniem. Normālu fotogrāfiju nav, varbūt vēlāk.

šūšanas pulciņš

mūsu draudzīgā loka bērni ir šogad aizrāvušies ar aglidolliem (uzklikšķinot, var mājaslapā apskatīt īstos)- smieklīgām plīša rotaļlietām, katrai no kurām ir pase un stāsts par vietu aglidollu pasaulē. Taču oriģinālo skaits šovasar pieauga tikai par vienu (=viena dzimšanas diena) un arī vasarnīcā vakari ir silti un gari- situācija skaidra. Delegācija devās uz vietējo Saulkrastu humpalu, kur tika iegādāts vesels maiss ar trikotāžas izstrādājumiem. Un turpmākajos vakaros Ilonas virsvadībā notika šūšanas pulciņš. Pieaugušie izgrieza un paveica īpaši smalkas lietas, visu pārējo- bērni. Pildījums- sintētiskā vate no spilvena.

Pēc pirmajiem diviem, kas precīzi atdarināja īstos, protams, radās vēlme šūt kaut ko savu. Es personīgi uzšuvu Balto Tārpu:) Draugu meita- mazo zilo pandu.

burkas pārvēršas par svečturiem

vasarnīcas izrotāšanai un vasarīgu prieku ģenerēšanai.
Vajag: puslitra vai mazākas vai nedaudz lielākas tīras burkas, no kurām noņemti visi papīri; plāna stieple; jebkuras lentas vai auduma atgriezumi vai mežģīnes.
Izgatavošana: piesiet pie stieples lentas- vienāda garuma vai dažādas. Aplikt stiepli ap burku un no pārpalikušā gala izveidot cilpu. 5 minūtes.
Var piesiet bantes vai citus dekorus.

 

 

burciņas pārvēršas

Ik vasaru, īrējot vasarnīcu, mēs ar draugiem pārvērtām burkas par kokā karināmajiem svečturiem- stieples vai lentes rokturis un bērna stikla krāsu komlekts.

Mājās tas nav aktuāli, taču ir aktuālas katrā šķirbā mītošās pildspalvu un tml. priekšmetu kaudzes. Kādreiz citām vajadzībām tika pirkti marķieri, kas zīmē uz jebkuras virsmas un tie šeit ļoti noderēja:)

taburete pārvēršas (par TV galdiņu)

Manā mājā televizors stāv uz taburetes. Kādreiz tas tika ienests un uz tās nolikts, kamēr tiks nopirkta pienācīga mēbele un kopš tā laika, protams, nekas nav mainījies. It īpaši ņemot vērā, ka mūsu mājā tas lielākoties ir rīks disku atskaņošanai. Un nav vajadzības to kaut kā komfortablāk iekārtot:) Nu, mazticams arī, ka labprātīgi to vispār kādreiz mainīšu, tāpēc viņa liktenis ir dzīvot uz taburetes. Taču nevajag to pārmērīgi žēlot- es veltīju veselu vakaru, lai izdaiļotu šo tabureti:)

Pārpalikumi no studijas gadu temperas un sakaltuša akrila, pa virsu- sudraba permanentais marķieris. Ja jums piemīt tieksmes mazgāt mēbeles ar ūdeni, šis risinājums nav priekš jums, jo tad vajadzes lakot vai kaut ko tamlīdzīgu.
Dīvainā kārtā dzīvē tas izskatās daudz akurātāks, nekā fotogrāfijā:)