(zem)krūzīšu paliktņi

Manā istabā ir dators un brīvdienās bērns vakarā skatās savas filmas. Dažreiz tās ir tādas, ka paslēpjos virtuvē, dažreiz tās skatos kopā ar viņu, bet dažreiz tās ir pa vidu šīm kategorijām un tad es ar vienu ausi un aci piedalos, bet ar otru kaut ko daru. Lasīt filmas pavadījumā nevaru, tāpēc ir laiks rokdarbiem. Tātad- vakar skatītās piedzīvojumu filmas "Nācijas dārgumi" rezultāts-

 

 

Audums- ļori blīva kokvilna, aplikācijas no trikotāžas. Biezs kokvilnas diegs un no Ziemassvētkiem palikušās pāri lentas.

Totoro

Bērns smējās- esmu aizmirsusi Totoro degunu:)

pēdējie rotājumi šogad

man jau šodien ir 1.janvāris:) Vakar bija ciemiņi, šodien nav darāms itin nekas, līdz 23.40 esmu brīva. Taču spēka nav un tāpēc mājā manā valda anarhija. Bērns pidžamā skatās jau trešo sēriju raidījumam par izdzīvošanu Islandes ledos pa Discovery, es tik lasu un ēdu gaļas salātus (pirktos!!). Šausmas. Bet nu viss, es vairs nejūtu interesi ne par vieniem svētkiem, man būs divi pirmie janvāri.
Līdz ar to ir plašas iespējas veikt inventarizāciju un ielikt blogos kaut ko, kas attiecas uz šo gadu.
Vēl dažas lietas, kuras zaudēs aktualitāti (uz gadu:))
Vītne ko dekupētām kartona figūriņām. Fotogrāfijas no žurnāliem, dekupāžas laka, kartons, sarkana lente, ota, īlēns. Vispār jau es, maigi izsakoties, neesmu dekupāžas fane, ja mēs runājam par salvetēm. Taču šis man patīk.
Vispirms izgriezu kartonu, uzlīmēju attēlus, katru pusi pārklāju ar 3 kārtām lakas.

Un tad vēl baklažāns, kuru uzšuva man Ziemassvētkos mans bērns māsas virsvadībā.

Jautrus svētkus visiem!

kājsilži siltajam rudenim

Adītie kājsilži šogad nav pārāk aktuāli, tie pārmērīgi karsē kājas. Taču man patīk, kad ir kaut kas vairāk par plānajiem rudens zābakiem un plānajām zeķubiksēm. Un šodien, krāmējot plauktus (man ir nebeidzama sakārtošanas-ārā- mešanas lēkme), atradu sen atliktu malā trikotāžas kreklu ar garām rokām, kādrēiz nopirktu humpalā. Samērā kroplu, kura vienīgais pluss ir izšūta matrjoška priekšā. Nu, krāsa arī nav slikta. Un iestājās man apskaidrība- trikotāžas krekla piedurknes ir kā radītas kājsilžiem! Es tās nogriezu (ar domu, ka rūpnieciski apstrādātais gals būs augšā), nedaudz sašaurināju uz leju (nu, ja būtu šujmašīna, tas prasītu minūti, man kādas 10), piešuvu matrjošku un gāju uz veikalu:)

Fotogrāfiju nomainīšu, tas ir nožēlojami. Īstenībā tie ir spilgti zilzaļi:)

svārki pārvēršas

Svārki tapa pirms Positivus'a, kā jau top kaut kas katru gadu. Galvenokārt tādēļ, ka jebkuriem svētkiem izteikti nāk par labu, ja tu tajos investē laiku, pūles un- ideāli- kaut ko pašgatavotu.

Tātad, kas man bija nepieciešams.
Melni normālas formas un kaut cik blīva auduma svārki (3 Ls humpalā- jājā, nebija lēti:)); audumu atgriezumi- krāsai un faktūrai nav nozīmes, vienīgi- ne pārāk biezi. Un tad lentas un šauras mežģīnes (Abrahan'ā bija pa 1 santīmu metrā, man bija tik ļoti neērti traucēt pārdevēju, ka sapirkos 50 metrus dažādu:)
Process- nu, šuvējiem man nekas nav jāskaidro, bet ne-šuvējus esmu spiesta brīdināt, ka manā izpildījumā šie svārki mazgāšanai nav paredzēti. Iespējams, var mēģināt ķīmisko tīrīšanu...
Tātad, jums vajadzīgi 2 vakari un 1 rīts. Vakaros es klausījos pa tv filmas, izgriezu apļus un apšuvu tos ar lentām un mežģīnēm. Trešās dienas rītā no šaurām lentām piešuvu pie svārkiem augu konstrukcijas un tad piešuvu apļus. Raksts ir tikai priekšā un uz sāniem. Normālu fotogrāfiju nav, varbūt vēlāk.

šūšanas pulciņš

mūsu draudzīgā loka bērni ir šogad aizrāvušies ar aglidolliem (uzklikšķinot, var mājaslapā apskatīt īstos)- smieklīgām plīša rotaļlietām, katrai no kurām ir pase un stāsts par vietu aglidollu pasaulē. Taču oriģinālo skaits šovasar pieauga tikai par vienu (=viena dzimšanas diena) un arī vasarnīcā vakari ir silti un gari- situācija skaidra. Delegācija devās uz vietējo Saulkrastu humpalu, kur tika iegādāts vesels maiss ar trikotāžas izstrādājumiem. Un turpmākajos vakaros Ilonas virsvadībā notika šūšanas pulciņš. Pieaugušie izgrieza un paveica īpaši smalkas lietas, visu pārējo- bērni. Pildījums- sintētiskā vate no spilvena.

Pēc pirmajiem diviem, kas precīzi atdarināja īstos, protams, radās vēlme šūt kaut ko savu. Es personīgi uzšuvu Balto Tārpu:) Draugu meita- mazo zilo pandu.

beidzot taša

nu tā, beidzot tiku pie melnas tašas, kā radītas Marutas putnam. Otrs vēl gaida savu spilvendrānu, bet šis jau gatavs braukt uz Salacgrīvu.