zilais Laimes Putns

Sen jau gribēju ielikt šo izstrādājumu, atturēja mani tikai tas, ka neviens vairs nespēj precīzi paskaidrot- kā tas tapis. Taču pārmērīga precizitāte mums nav vajadzīga.
Putnu Ilona ir šuvusi pirms pusotra gada un kopš tā laika tas dzīvo pie manis, piestiprināts pie gleznas rāmja.
Tātad, process.
No zila filca ir uzšūts putns, iekšā vate vai kaut kas tml. Aste ir no sakrokotas trikotāžas strēmeles (šo zilo kreklu es atceros!) un mežģīnes. Pāris gliterīši piešūti pie muguras. Uz galvas- eeee... antenas? No stieples. Galos- tādas mazas bumbiņas, nopērkamas audumu veikalos. Pakaramais no tamborētas stieples.

Mohēras mēteļa pagarinātā dzīve

ļooooti sen neko neesmu atrādījusi publikai. Lai gan man ir ar ko padalīties - daži tehniski veiksmīgi un ideoloģiski aktuāli (tā teikt, slow fashion) apģērbu-apavu dzīves pagarināšanas mēģinājumi.

Svarīgākais man šopavasar bija izdomāt veidu, kā vēl drusku palietot manu vismīļāko mētelīti, kas ir vieglākais, siltākais un sievišķīgākais izstrādājums cilvēces vēsturē, bet jau kādus 7 gadus vecs un riktīgi izdilis vietām. Tā līnijas ir tik vienkāršas, ka kaut kādas izdilušāko vietu slēpšanas ar paradīzes putnu aplikācijām vai jebko citu acīs lecošu nederētu. Iedvesmas brīdī sapratu, ka izdilums jāstiprina no iekšpuses (starp virsslāni un zīda oderi iešujot vēl vienu pēc krāsas saskanīgu - jo gandrīz cauri redzamu - slāni) un jānomaskē ar abstraktu ornamentu gandrīz tādā krāsā, kā pats mētelis. Uztamborēju garu pīni no viegli zīdīgas dzijas un saviju tādā kā kāpostā (gandrīz kā viesnīcas Bergs logo..:)). un piediedzu ar neredzamu kaprona diegu. Domāju, vēl pāris gadi mētelītim klāt. Pamazām pārklājot to ar kāpostiem citās stratēģiskās vietās.:). Drīzumā - par pseido-čūskas rotājumu piešūšanu ar parastu adatu īpaši ērtām kurpēm, kas padilušas locījuma vietā, bet ir neaizstājamas.