pēdējie rotājumi šogad

man jau šodien ir 1.janvāris:) Vakar bija ciemiņi, šodien nav darāms itin nekas, līdz 23.40 esmu brīva. Taču spēka nav un tāpēc mājā manā valda anarhija. Bērns pidžamā skatās jau trešo sēriju raidījumam par izdzīvošanu Islandes ledos pa Discovery, es tik lasu un ēdu gaļas salātus (pirktos!!). Šausmas. Bet nu viss, es vairs nejūtu interesi ne par vieniem svētkiem, man būs divi pirmie janvāri.
Līdz ar to ir plašas iespējas veikt inventarizāciju un ielikt blogos kaut ko, kas attiecas uz šo gadu.
Vēl dažas lietas, kuras zaudēs aktualitāti (uz gadu:))
Vītne ko dekupētām kartona figūriņām. Fotogrāfijas no žurnāliem, dekupāžas laka, kartons, sarkana lente, ota, īlēns. Vispār jau es, maigi izsakoties, neesmu dekupāžas fane, ja mēs runājam par salvetēm. Taču šis man patīk.
Vispirms izgriezu kartonu, uzlīmēju attēlus, katru pusi pārklāju ar 3 kārtām lakas.

Un tad vēl baklažāns, kuru uzšuva man Ziemassvētkos mans bērns māsas virsvadībā.

Jautrus svētkus visiem!

lietas, kas zaudēs aktualitāti uz gadu

Tā tās apzīmēja Ilona- patiešām, nav vairs daudz iespēju tās šogad pielietot.
Taču pastāstīt gribu un arī var jau izdomāt citu, ārpussvētku pielietojumu.
1. Lampiņu utilizācija.
Mainot lampiņas uz ekonomiskajām, veidojas mazu apaļu lampiņu krājumi. Un kur krājumi- tur nāk ideja no tīmekļa.
Rezultātā bērns šogad dāvināja lampiņpingvīnus. Guaša, stieple, lampiņas.

2. Man ir jauns favorīts- baltais permanentais marķieris!

3. Sarkanās organzas aproce (tehnoloģija mums pazīstamā) un mazais astoņkājis no trikotāžas krekla (egles manta vai broša)

papīra putns

Balta kartona gabaliņš, permanentais marķieris, zīdpapīra strēmele (nu nezinu, vai tas ir zīdpapīrs- kaut kur veikalā man tādā iesaiņoja pirkumu), zelta diegs, līmes zīmulis.
Īstenībā šodien ražīga diena- 2 laikietilpīgas kartiņas, maza Ziemassvētku vītne, detaļas turpmākajām kartiņām, krūzes apgleznošana un šis putns. Visu vēlāk parādīšu.
Un vēl šokolādes cepumi. Un Best of Morrissey, kas negaidīti ļoti patikā bērnam un klausāmies pusdienu pa apli.

vēl viens ieraksts par egles mantām

Kamēr tā egle vēl stāv istabā.

Jāatzīstas, kādreiz es aizrāvos ar monohromām eglēm. Jā-jā, bija gan zila, gan violeta, gan arī sarkana. Nu, egle bija parasta, zaļa, taču rotājumi- vienā gammā. Dažreiz jau tas smuki sanāk un žurnālos var redzēt īstas pērles. Taču man liekas, tas nav mūsu gadījums. Cik cilvēki nomainīja padomjlaiku (labākajā gadījumā) porcelānu pret melno luminarku, a? Mums bija luminarks, fakts. Taču īsāku laiku, nekā jaunpirktas egles mantas. Un tad tas beidzās. Pirms kādiem... 4 gadiem sajutu dziļu vienaldzību pret skaistu un jaunu masu produkciju- vienalga, ķīniešu fantāzijas lidojumu vai Stokmana spožumu. Nē, man var kaut kas patikt jebkurā vietā, taču 10 vienādas bumbas vairs nepērku. Un nemainu sortimentu katru gadu.

Baigi garais ievads.

Tagad mani aizkustina tikai un vienīgi lietas ar vēsturi un/vai paštaisītas. Savas vēstures nav, tāpēc javeido pamats. Jo šogad man garstāvoklis radikāli uzlabojās, kad atvēru kasti ar egles mantām un ieradzīju tur dažādus ...draudziņus.

Nu tātad.

 

Pagājušajā gadā nejauši tapis Ilonas...eeee... narvalis. Tikko uzzināju šādu vārdu no vārdnīcas. Mūsu ģimenē viņš pazīstams ar vārdu Unikorns:) Uzšuva Ilona pa 15 minūtēm, ienākot ciemos. Tikai pēc tam mans bērns teica domīgi, ka narvaļi, liekas, izskatās savādāk. Unikorns ir burvīgs.

Vīnogu ķekars no stikla pērlītēm. Draudzenes paštaisīta dāvana.

Mana vismīļākā pelīte. Šausmīgi aizkustinoša un ar lukturi rokās. Ilonas taisīta manam bērnam pirms diviem gadiem.

Sarkanais vaļenoks. Mans vienīgais piegājiens slapjai filcēšanai. Šis zābaks prasīja trīs stundas laika un tas bija burvīgs vakars ļoti labā kompānijā.

Zilā egle. Šuvis mans bērns pirms gada, dāvana man Ziemassvētkos.

Vītne. Tāda laikietilpīga egles manta. To es šuvu no filca. Apļi ir kā 20 santīmu monētas, uz tiem ir gliteri un pērlītes.

Robots. Taisīja Ilona pirms gada.

Ilonas taisīta egles manta- viena no manām mīļākajām. Samts un mežģīnes. No šī samta man arī tika uzdāvināts spilvens (lielos)

Mana pirmā egles manta, zilais sunītis. Šūta Liepājā, kojās un vienmēr par to atgādina.

Un tā, man liekas, ir Ilonas pirmā paštaisītā egles mannta, pirms kādiem 6 gadiem. Ļoti grezna.

Un Sūklis Bobs- Ilona nanam dēlam, pirms 2 gadiem.

mazs grezns objektiņš

..mēs te ar māsiņu vienojāmies, ka pārāk daudz demonstrējam Lielus Objektus, un tie ir aši jālīdzsvaro ar krietni mazākiem. viens no maniem mīļākajiem mazajiem rotājumiem ir tādi kā zvaniņi no olu kārbu sekcijām. dažus gadus atpakaļ bija iekš Deko, tad vēl esmu redzējusi variācijas etsy.com.

Man visvairāk patīk tas, kā pilnīgi neinteresanta olu kārba pārvēršas elegantos, atturīgos, viegli mirdzošos ziedos. Kā? Jāizgriež ar šķērītēm (ar rezervi) kārbas iekšpuses izvirzītās daļas, kas ir tādi kā tornīši. Ziedlapiņas rodas no tā, kur tornītis pāriet kārbas plakanajā daļā. Ja ieliek vienu zvaniņu otrā, būs vēl smukāk. Ja augšā izurbj caurumiņu, vai ievērt diedziņu, uz kura uzvērta kāda pērle. Augšā var siet banti. Pašu zvaniņu var nokrāsot ar da jebko. Manā piemērā ir guaša ar mirdzumu. Man patīka parupjā faktūra savienojumā ar drusciņu greznības.

zilais laimes putns

Tas ir pavisam mazs putniņš- eglīšu manta vai svētku rotājums. Dāvana arī laba. Prasa ne pārāk daudz laika. Vajag paņemt filca gabalu, salikt uz pusēm un izgriezt putna siluetu. No citas krāsas filca, arī salikta uz pusēm- spārnus. Spārnus apšūt pāri malai ar zelta diegu. Ķermeni arī sašūt tādā veidā, pirms aizšūt pēdējos centimetrus- sapildīt ar filca atgriezumiem vai dziju. Tad šūt klāt stikla pērlītes- caurdurot visu mantiņu, tas ir ātru. Piešūt spārnus, acis, ar zelta diegu nedaudz izcelt knābi- gatavs. Ā, nē! Vēl taču stieple!:) Pagaru stieples gabalu izdurt cauri un tad abus galus salocīt uz pusēm līdz ķermenim un savīt.

pirmā ziņa

Varbūt pēc tam izveidosim vēstījumu tautai kaut kur maliņā- tādu stacionāru, taču pagaidām pastāstīšu šeit. Pagaidām par sevi, kaut gan šo vietni es neadministrēšu vienpersonīgi.

Es neesmu liela rokdarbniece, es neprotu adīt neko sarežģītāku par taisnstūri, tamborēt- neko sarežģītāku par tādām puķītēm, kuras meitenēm māca 4.klasē rokdarbu stundā. Ilgstoši mani neaizrauj neviens rokdarbu veids. Taču man patīk pārveidot, atrast vecu un pārtaisīt- resaiklot visu, ko var. Man patīk bieži- ļoti bieži- mainīt daudzas lietas savā mājā. Es ļoti nopietni izturos pret savu telpu. Man patīk sekondhendi, krāmu tirgi, audumu veikali, negaidīti atradumi. Man nepatīk izlīdzinātas sienas un reģipša arkas.

Šeit tiks publicētas vairāku veidu lietas- idejas no tīmekļa plašumiem, kas uzrunājušasas; pašu dzīvoķlu-priekšmetu-svētku-apģērbu un tml. pilnveidošanas projekti:) un tad vēl šaurs lauciņš ar priekšmetiem, kuri tiek pārdoti. Dažreiz:))

Un- nekādu meistarklašu, nav pacietības fotografēt. Taču vienmēr atbildēšu(sim) uz visiem-visiem jautājumiem.

Tas tā, iesākumam. Aizpagājušā gada briedis. Biezs filcs, zelta diegs, stikla pērlītes, zvaniņi nagu vietā, auduma līme.