korķa tāfeles un zīmējums

Sen jau viena siena virtuvē prasīja kādu organizējošu tāfeli. Taču man ir darbavieta apkarināta ar korķa tāfelēm no griestiem līdz grīdai un nekādas vēlmes pārcelt šo estētiku arī mājās. Turklāt mani atturēja cena- 50 un 70 cm tāfele diezgan ievērojami maksā. Un te Ilona atdeva man milzīgu sudrabainu rāmi un es sapratu- tā ir zīme:) Netālajā grīdas segumu veikalā iegādājos korķi (1.65 Ls kv.m., biezums 2 mm).Izgriezu trīs gabalus (tāda paša izmēra, kā rāmja pamats), saspraudu ar stepleri (rūpīgi izlīdzinot) un liku rāmī. Viss. Varētu vēl nokrāsot vēlāk, lai korķa krāsa nerēgotos.
No atgriezumiem izgatavoju bērnam A4 tāfeli, sev- priekšnamam mazu, 10x15 cm un vēl palika pāri divām A4 tāfelēm.
Tātad- pašizmaksa- 3.30 Ls par 3 esošām un divām potenciālām tāfelēm, protams ja jums ir nevajadzīgi rāmji.
Bez šaubām, labāk būtu nopirkt biezāku korķi un nelikt trīs slāņus, jo tie nav ideāli gludi, taču manā gadījumā tas nozīmētu braukšanu uz nez kādu celtniecības veikalu, nu nē.
Un tā ir mazā. Rāmi uzlaboju ar permanento marķieri:)

Un tad vēl daudzus gadus vecs zīmējums- tāpat, bez kādas slēptās nozīmes.

pienenes vannas istabā

Viens no maniem prāta aptumsumiem bija saistīts ar ideju nokrāsot vannas istabā pāris baltas sienas. Pati pa sevi jau perspektīva doma, bet ja vēl šo istabu lieto mazs bērns- pavisam jauki:) Pēc gada siena bija nedaudz biedējoša. Toreiz es izlīdzējos ar dažām pienenēm- tempera (vai akrils?), trafaretes no vecas plastikāta mapes un virtuves švamme. Pec pāris gadiem vajadzēja jau kaut ko radikālāku. Piemēram, pārkrāsot sienas. Taču man nepatīk viss, kas atgādina par īstu remontu, turklāt man patika manas pienenes. Un tad atkal nāca palīgā universālie marķieri- tādi, uz kuriem rakstīts, ka zīmēs uz jebkuras virsmas un uz mūžu:) Tagad var redzēt abus kultūrslāņus- vecās krāsas pienenes, jaunās flomastera. Un tad vēl sagribējās mazas violetas puķītes. Un tad vēl likās, ka boileris muļķīgi balts uz vispārējās ziedēšanas fona:)

siena kā fons

 manā istabā bija baltas sienas bez izteiktas pārejas baltos griestos. Augstos. Tas, protams, bija gaisīgi un atsvaidzinoši, taču radīja mazpatīkamu nedrošības sajūtu un arī bija stipri par vēsu dzīvoklim ar krāsns apkuri. Arī proporcijas bija nejaukas. Tas vienudien man tas apnika, nopirku zilu krāsu un nokrāsoju vienu sienu. Uzreizi iestājās drošība un mājīgums:) Un tad pēc laika sapratu, ka spilgti zila redzamākā istabas siena ir kā radīta ekspozīcijas maiņai. Viss, ko vajag- papīrs, šķēres, piespraudes. Ja šajā pašā istabā nebūtu tamborējumu pie lustras, apsvertu iespēju piestiprināt pie sienas tamborētus ziedus, taču pašlaik tas jau būtu par traku:) Laikam...

Pirmās bija zvaigznes no zelta gofrētā kartona- pagājušoziem. Tad vasarā tās nomainīja papīra puķes (tās nav fotogrāfijās). Tad šoruden- apļi. Un tagad drīzumā atkal mainīšu, pirms svētkiem.