Tekstil-virtenes kokos

Lai aši padarītu kādu telpu vai dārza stūri priecīgāku un košāku, vienmēr noder auduma un lentu atgriezumi, kuri piešūti pie garākas auklas.

Forma - pēc vēlēšanās, droši vien drīzāk ģeometriska; mums šoreiz trīsstūri. Audumi - vasarā labāk visādas jautras kokvilnas un oderdrēbes. Viss vnk izgriezts ar šķērēm (trīsstūri - divpusēji, ar pārlocīšanu uz pusēm) un katrs trīsstūris gar locījuma vietu ar mašīnu piešūts pie iepriekš izgrieztas garas auduma lentas.

Krāsu secība - pēc gaumes, lentas (piesietas) starp trīsstūriem - kā patīk. Man ir vājība uz tillu!:)..Īpaši censties apstrādāt to visu nav jēgas; īpaši ja pēc tam kar kokos uz ilgāku laiku.

Pieļauju, ka rudenim un ziemai var šūt no biezākiem un greznākiem audumiem. Piemēram, Otīlijā nupat redzējām garu virteni pa 24 Ls, ļoti kārtīgi nostrādātu, no solīdiem audumiem, dikti konservatīvi un smuki.

Mohēras mēteļa pagarinātā dzīve

ļooooti sen neko neesmu atrādījusi publikai. Lai gan man ir ar ko padalīties - daži tehniski veiksmīgi un ideoloģiski aktuāli (tā teikt, slow fashion) apģērbu-apavu dzīves pagarināšanas mēģinājumi.

Svarīgākais man šopavasar bija izdomāt veidu, kā vēl drusku palietot manu vismīļāko mētelīti, kas ir vieglākais, siltākais un sievišķīgākais izstrādājums cilvēces vēsturē, bet jau kādus 7 gadus vecs un riktīgi izdilis vietām. Tā līnijas ir tik vienkāršas, ka kaut kādas izdilušāko vietu slēpšanas ar paradīzes putnu aplikācijām vai jebko citu acīs lecošu nederētu. Iedvesmas brīdī sapratu, ka izdilums jāstiprina no iekšpuses (starp virsslāni un zīda oderi iešujot vēl vienu pēc krāsas saskanīgu - jo gandrīz cauri redzamu - slāni) un jānomaskē ar abstraktu ornamentu gandrīz tādā krāsā, kā pats mētelis. Uztamborēju garu pīni no viegli zīdīgas dzijas un saviju tādā kā kāpostā (gandrīz kā viesnīcas Bergs logo..:)). un piediedzu ar neredzamu kaprona diegu. Domāju, vēl pāris gadi mētelītim klāt. Pamazām pārklājot to ar kāpostiem citās stratēģiskās vietās.:). Drīzumā - par pseido-čūskas rotājumu piešūšanu ar parastu adatu īpaši ērtām kurpēm, kas padilušas locījuma vietā, bet ir neaizstājamas.

курок

tas ir Vidusāzijas pečvorka nosaukums. Kvadrati sašūti ar sturiem, starp tiem- gaiss. Protams, sākotnēji bija sakrāla nozīme. Trīsstūris vidū, lai aizbiedētu ļaunos garus. Auduma gabaliņus palūdza 7 mājas, par kurām bija zināms, ka cilvēki tur dzīvo saticīgi un bagāti.
Vasarā ieraudzīju vienā no saviem mīļākajiem blogiem (klikšķiniet- Svetlana Tursunova, māksliniece no Vidusāzijas, kura daudzus gadus dzīvo Berlīnē). Viņa iesaka šūt kā aizkarus vai tml. Man šausmīgi patika, parādīju Ilonai un aizmirsu. Un pēc pāris nedēļām saņēmu kuroku no Ilonas kā dzimšanas dienas kartiņu. Tagad tas dzīvo pie sienas manā istabā. Izmērs- apmēram metrs uz 60 cm, katrs kvadrāts nošūts ar mašīnu, ziedi- aplikācijas.