kiča šarms

neskatoties uz to, ka savā ikdienā es samērā atturīgi ģērbjos un mans dzīvoklis caurmērā ir drīzāk gaumīgs, nekā vājprātīgs, es esmu ļoti liela kiča fane. Man patīk gliteri, Svarovska kristāli, plastmasas balodīši un stirnas, leoparda zeķubikses, auduma rozes, E.Patmalnieces frizūra un tā tālāk. Vienīgā prasība- lai tas nebūtu pilnīgā nopietnībā. Kas gan padara robežas ļoti striktas:)
Tātad, šodien man ir gredzeni. Šausmīgi grezni un skaisti un tie bija man pirkstos sagaidot Jauno gadu. Ideju taisīt gredzenus uz parastās gumijas ieraudzījām ar Ilonu "Istabā" (izpildījums gan bija so-so, cenas nepavisam ne adekvātas) un ļoti iedvesmojamies. Visos šos izgatavoja Ilona speciāli JG naktij- domāju, ka tie vēl noderēs citos svētkos, mēs parasti tā tos arī svinam:)) Tātad, iesaku visiem- parasta gaišā vai melnā gumija un jūsu iespējas ir neierobežotas!

 

Un tad vēl šodien mans bērns atklāja Fotošopa iespējas:)) Kas, protams, ir visai dabiski (it īpaši atceroties, kā manā augstskolā to atklāja pusmūža mākslinieki), baidos tikai, ka tagad dabūs trūkties visi viņa sociālie tīkli, jo īpaši jau viņam patika visvājprātīgākie filtri- mozaīkas un plastikāta:)) Žēl, ka tā arī neiemācījos taisīt zelta rāmīšus, derētu šai mākslai.

Urbāno rotu sestdiena

Sāku rakstīt teorētisko ievadu- kāpēc un kā, taču sapinos domās. Šīs man patika, rotas mani šoruden pastiprināti interesē, ideja ir gan vienkārša, gan lēta, gan ideāli manā gaumē. Nekad līdz šim neesmu neko taisījusi, izņemot jaunības gadu pērlīšu feņkas, bija ļoti interesanti pamēģināt. Izrādījās ļoti interesanti un tagad (ak, šausmas) man ir jauna interese:).
Šeit ir ideāla meistarklase. Angļu valodā, taču valoda tur vispār nav vajadzīga. Man mājās nebija ādas strēmelīšu (šodien jau ir- nopērkamas Abrahan audumu veikalā), toties bija melnas šņorītes- biezā kā apavu un plāniņa. Nu, ķēdīšu segmenti. Un tad celtniecības veikalā nopirku 10...hm, es nezinu kā sauc šīs detaļas. O, vārdnīca saka- uzgrieznis:) Tātad, 10 uzgriežņus (0.12 Ls kopā).

Iztaisīju, apgūstot tehnoloģiju, pirmo. Patika. Bērns pieprasīja tādu pašu, iztaisīju arī viņam.

 

Iztaisīju nākamo- spožāku, ķēdītes vietā liekot spožu stikla gabaliņu virteni. Tāda neikdienišķāka, taču man patīk, kā šņore un uzgrieznis kompensē šo būtībā apšaubāmo pseidobriliantu virteni. Uzdāvināju šodien māsai.

Tad iztaisīju garāku, kas apliekama ap roku divas reizes, izmantojot dažādu ķēdīšu pārpalikumus. Laba doma- ja gribas vairākas, labāk taisīt vienu garu, pa laikam mainot "pildījumu", jo trīs uzgriežņi uz rokas var arī traucēt.

Un tad, turpinot rotu tēmu, iztaisīju vēl vienu- šai nav meistarklases, jo izdomāju pati. Satinu no melnas plānas stieples bumbiņas- vispirms kā dziju tinot, pēc tam atstāju apt.20 cm stieples galu, nogriezu un ar to caurdūru-cauršuvu bumbiņu, kamēr tā sāka  turēties cieši un vairs nekur neskrāpēja un tml. Tad piestiprināju 5 bumbiņas pie melnās ķēdes. Melnu aizdari šodien nopirkt neizdevās, tādēļ pagaidām saspraužu ar mazu melnu saspraudi:)

Un tad uzliku visas kopā un šodien visu dienu priecājos:) (fotogrāfija pirms satiku Ilonu un uzdāvināju spožo viņai)

burkas pārvēršas par svečturiem

vasarnīcas izrotāšanai un vasarīgu prieku ģenerēšanai.
Vajag: puslitra vai mazākas vai nedaudz lielākas tīras burkas, no kurām noņemti visi papīri; plāna stieple; jebkuras lentas vai auduma atgriezumi vai mežģīnes.
Izgatavošana: piesiet pie stieples lentas- vienāda garuma vai dažādas. Aplikt stiepli ap burku un no pārpalikušā gala izveidot cilpu. 5 minūtes.
Var piesiet bantes vai citus dekorus.

 

 

zilais Laimes Putns

Sen jau gribēju ielikt šo izstrādājumu, atturēja mani tikai tas, ka neviens vairs nespēj precīzi paskaidrot- kā tas tapis. Taču pārmērīga precizitāte mums nav vajadzīga.
Putnu Ilona ir šuvusi pirms pusotra gada un kopš tā laika tas dzīvo pie manis, piestiprināts pie gleznas rāmja.
Tātad, process.
No zila filca ir uzšūts putns, iekšā vate vai kaut kas tml. Aste ir no sakrokotas trikotāžas strēmeles (šo zilo kreklu es atceros!) un mežģīnes. Pāris gliterīši piešūti pie muguras. Uz galvas- eeee... antenas? No stieples. Galos- tādas mazas bumbiņas, nopērkamas audumu veikalos. Pakaramais no tamborētas stieples.

Vecie abažūri

Kādu gadu vai varbūt drusku vairāk atpakaļ man bija iedvesma dažus vecos gaismas ķermeņus ap-pīt ar stiepli un ap-tīt ar papīru, šur tur iebakstot ar caurumu dūrēju (nu, to kancelejas rīku) un šur tur piešujot pa krāsainam bumbulītim. Tas viss bija jauki.








Nu ir sācies pilnīgi cits gads un noteikti būs ļoti cita dzīve - tāpēc sāku just, ka vecajiem abažūriem būs pamazām jāatkāpjas kaut kādu vēl neapjaustu citu formu/tehniku priekšā. Tomēr tie man ir mīļi, īpaši bāli perforētais (kas iepriekšējā dzīvē bija vienkārša ikejas lampa). Arī sārtajam esmu pateicīga - tas vismaz daļēji apslēpj īpaši kroplu lampu, kuras īstā vieta būtu padomju laika mednieku namiņā.

Ar stieples kupolu un bumbulīšiem laikam mēģināju uzburt cita gadsimta mierīgos priekus. Tie labi sader ar poliestera brieža galvu, kuru nolēmu atstāt arī pēc Ziemassvētkiem. Tomēr šķiet, ka dekorācijas drīz būtu jāmaina....

vēl viena bezskuju eglīte

tā, kamēr visiem vēl nav galīgi pieriebusies ap-Ziemassvētku radošo izpausmju tēma, steidzu publiskot savu šī gada mazeglīti.

Tehnoloģija tikpat vienkārša kā vienmēr: stieples karkasiņš (šķībs), šur tur sakārti bumbulīši, galotnē samta bante. Ekstra - elektrisko lapiņu virtene, kuru darbina baterijas. To nopirku iekš Galleria Riga jocīgajā mazajā veikaliņā Tiger. Pieļauju, ka tādu izstrādājumu var pat kādam dāvināt (ja izgatavo rūpīgāk), pašizmaksa minimāla (īpaši ja mājās ir visādas izejvielas sakrājušās).

ziemas lampa

Pirms gada man bija tāda lampa, kurai uz trīs gariem vadiem karājas trīs stikla plafoni. Lampa man ļoti apnika:) Es noņēmu plafonus un uzpinu no stieples... nu, varētu teikt, abažūru.

Vajadzēja: biezāku stiepli pamata aplim un pavedieniem, kuri savienoja apli ar vidējo vadu- tāds kā rats sanāca. Plāna stieple, no kuras veidoju tīklu, stiepjot to no viena biezā pavediena pie cita. Dažiem posmiem uzliku pa kādai stikla pērlītei. Tā caka, kas gar malu ir tamborēta no stieples. Bumbiņas uzvērtas uz stieples- tās tādas pūkainas, no audumu veikala. Tādā izskakā lampa nodzīvoja gadu, taču joprojām man ne visai patika- kaut kas nebija labi ar telpas proporcijām- pārāk augstu tas viss bija, ņemot vērā, ka istabā ir augsti griesti. Un tad šogad, skatoties žurnālā uz ārkārtīgi skaistu adīti-tamborētu lustru, kuru atkārtot nebija nekādas iespējas, nolēmu pamēģināt arī savai pietamborēt kādu puķi no dzijas pārpalikumiem. Cik nu protu tamborēt puķes:) Un beizdzot, pēc daudziem gadiem, man izdevās iemīlēt šo lampu un tagad tā mani priecē katru dienu. Jo ir zemāka un arī mīlīgāka.

mans pirmais Abažūrs

Šis ir memoriālais ieraksts: par to, kā sākās manas attiecības ar Stiepli, kas tagad jau ir tuvas un siltas. var teikt, Stieple manā (sa)dzīvē ir gandrīz visur.

Sākums bija nesmuka sienas lampa virtuvē, kurai spuldze bija uz augšu un mazs tizls padomjlaika stikla bumbulis, neiederīgs telpā pēc proporcijām. es nezināju, kā un ko mērīt, lai tiktu pie pareizāka bumbuļa. Bet skatīties uz veco lampu vairs nespēju.

Un tad kaut kādi Resaiklošanas Gari man palīdzēja rast izeju: pārskrūvēju lampas pamatni otrādi, uzpinu ar rokām stieples karkasu (diezgan šķību), tad ar adatu-diegu un skavotāju tam visam apmudžināju apkārt zīdīgu ietinamo papīru, kas laikam bija paglabāts no sen iztītas dāvanas (man vienmēr paticis viss, kas ir burzīts, māsiņa neļaus samelot!). Bārkstis piešuvu vēlāk.

Nekas no tā nav izdarīts pārāk akurāti, jo es - kā jau amatiere - nemāku savienot iedvesmu ar rūpīgumu un precizitāti, es tikai ķeru to impulsu kaut ko dabūt gatavu, un steidzos redzēt, kas tur var sanākt.

Egle-ne-egle

Var būt daudz iemeslu, kapēc cilvēks tā kā gribētu, bet tā kā tomēr negribētu savās mājās īstu egli. Nu varbūt garstāvoklis nav gluži tik tradicionāli-svētsvinīgs, a varbūt ir kādi citi iebildumi (ekonomiski, ideoloģiski, slinkums skujas slaucīt pēc tam pusgadu). Vārdsakot, pagājušajā gadā es iztaisīju sev gandrīz-bet-ne-gluži-egli.

Izejvielas: žalūziju grozāmais plastmasas kāts kā pamats; stieple kā zari, kaut kāda pudele kā turētājs, un dažādi roktaisīti-dāvināti rotājumi kā, eeee, rotājumi. Rezultātā, man šķiet, sanāca gana personīgs veltījums Gaismas uzvarai pār Tumsu. Sorri ka bildes kvalitāte švaka - gadu atpakaļ vēl nezināju, ka šo izstrādājumu eksponēšu! Bet varbūt kādam noder tik un tā..atraisīt radošo kādā extra garā ziemas vakarā.

Adventes vainags vai vienkārši rotājums

Man bija zināmas šaubas- vai man vispār vajag vainagu mājās. Taču tradīcijas ir tradīcijas, tās rada noskaņojumu. Turklāt palasīju par vainaga simboliku- fakts, ka vajag. Mūžīgā dzīve, saule, proto-zīmes un tml.

Tātad- plāna stieple, tamboradata, sauja mākslīgu ogu (var arī tirgū iepirkt pīlādžus vai vilkābeles, protams), zaļa filca atgriezumi. Uztamborēju 2 rindas, piestiprināju ogas, izgriezu lapiņas. Nezinu, kādu augu simbolizē šī proto-zīme, taču sanāca glīti un durvis izrotāja atbilstoši decembrim.