Prieki somai

Pirms Salacgrīvas izrotāju savu somu - lai viņai arī smukums. Burtiski pa piecām minūtēm uztapināju (lai gan sastavdaļas jau bija). Tā varētu būt arī rokassprādze vai matu lenta, vai josta. Bet šoreiz - somas rotājums.

Pamatā tas ir dubultkārtā sadiegta sintētiska samta strēmele (varbūt labāk būtu bijis uzpolsterēt ar kādu pildījumu, lai tur formu - man vienkārši pļecka sanāca); abās malās piediegta pumpaina lenta - apsiešanai ap somas rokturi.

Savukārt rotājumi ir tjipa rozītes, savītas no dažādu kokvilnas audumu strēmelēm un drusku sadiegtas, lai turas kopā. Un lai nav pārāk gaumīgi, šur tur piešūtas plastmasas puķes. Krāsas - gribēju nesaskaņotas, bet sanāca tomēr diezgan saskaņoti. Rozīšu ideja nav mana, to kādreiz uzgāju tīmekļa plašumos, bet tagad pat neatceros kur:(. Manā versijā kokvilnai klāt piepītas vēl arī plānas rozā apakšveļas mežģīnītes..:)..

palielīšos

Ļoti veiksmīga iepirkšanās krāmu veikalā Zvejniekciemā. Katrs priekšmets- ap 50 santīmiem.

Tas divstāvu trauciņš ir pavisam minimāls- saujai ķiršu.

beidzot taša

nu tā, beidzot tiku pie melnas tašas, kā radītas Marutas putnam. Otrs vēl gaida savu spilvendrānu, bet šis jau gatavs braukt uz Salacgrīvu.

zilais Laimes Putns

Sen jau gribēju ielikt šo izstrādājumu, atturēja mani tikai tas, ka neviens vairs nespēj precīzi paskaidrot- kā tas tapis. Taču pārmērīga precizitāte mums nav vajadzīga.
Putnu Ilona ir šuvusi pirms pusotra gada un kopš tā laika tas dzīvo pie manis, piestiprināts pie gleznas rāmja.
Tātad, process.
No zila filca ir uzšūts putns, iekšā vate vai kaut kas tml. Aste ir no sakrokotas trikotāžas strēmeles (šo zilo kreklu es atceros!) un mežģīnes. Pāris gliterīši piešūti pie muguras. Uz galvas- eeee... antenas? No stieples. Galos- tādas mazas bumbiņas, nopērkamas audumu veikalos. Pakaramais no tamborētas stieples.

Mohēras mēteļa pagarinātā dzīve

ļooooti sen neko neesmu atrādījusi publikai. Lai gan man ir ar ko padalīties - daži tehniski veiksmīgi un ideoloģiski aktuāli (tā teikt, slow fashion) apģērbu-apavu dzīves pagarināšanas mēģinājumi.

Svarīgākais man šopavasar bija izdomāt veidu, kā vēl drusku palietot manu vismīļāko mētelīti, kas ir vieglākais, siltākais un sievišķīgākais izstrādājums cilvēces vēsturē, bet jau kādus 7 gadus vecs un riktīgi izdilis vietām. Tā līnijas ir tik vienkāršas, ka kaut kādas izdilušāko vietu slēpšanas ar paradīzes putnu aplikācijām vai jebko citu acīs lecošu nederētu. Iedvesmas brīdī sapratu, ka izdilums jāstiprina no iekšpuses (starp virsslāni un zīda oderi iešujot vēl vienu pēc krāsas saskanīgu - jo gandrīz cauri redzamu - slāni) un jānomaskē ar abstraktu ornamentu gandrīz tādā krāsā, kā pats mētelis. Uztamborēju garu pīni no viegli zīdīgas dzijas un saviju tādā kā kāpostā (gandrīz kā viesnīcas Bergs logo..:)). un piediedzu ar neredzamu kaprona diegu. Domāju, vēl pāris gadi mētelītim klāt. Pamazām pārklājot to ar kāpostiem citās stratēģiskās vietās.:). Drīzumā - par pseido-čūskas rotājumu piešūšanu ar parastu adatu īpaši ērtām kurpēm, kas padilušas locījuma vietā, bet ir neaizstājamas.

pienenes vannas istabā

Viens no maniem prāta aptumsumiem bija saistīts ar ideju nokrāsot vannas istabā pāris baltas sienas. Pati pa sevi jau perspektīva doma, bet ja vēl šo istabu lieto mazs bērns- pavisam jauki:) Pēc gada siena bija nedaudz biedējoša. Toreiz es izlīdzējos ar dažām pienenēm- tempera (vai akrils?), trafaretes no vecas plastikāta mapes un virtuves švamme. Pec pāris gadiem vajadzēja jau kaut ko radikālāku. Piemēram, pārkrāsot sienas. Taču man nepatīk viss, kas atgādina par īstu remontu, turklāt man patika manas pienenes. Un tad atkal nāca palīgā universālie marķieri- tādi, uz kuriem rakstīts, ka zīmēs uz jebkuras virsmas un uz mūžu:) Tagad var redzēt abus kultūrslāņus- vecās krāsas pienenes, jaunās flomastera. Un tad vēl sagribējās mazas violetas puķītes. Un tad vēl likās, ka boileris muļķīgi balts uz vispārējās ziedēšanas fona:)

burciņas pārvēršas

Ik vasaru, īrējot vasarnīcu, mēs ar draugiem pārvērtām burkas par kokā karināmajiem svečturiem- stieples vai lentes rokturis un bērna stikla krāsu komlekts.

Mājās tas nav aktuāli, taču ir aktuālas katrā šķirbā mītošās pildspalvu un tml. priekšmetu kaudzes. Kādreiz citām vajadzībām tika pirkti marķieri, kas zīmē uz jebkuras virsmas un tie šeit ļoti noderēja:)

taburete pārvēršas (par TV galdiņu)

Manā mājā televizors stāv uz taburetes. Kādreiz tas tika ienests un uz tās nolikts, kamēr tiks nopirkta pienācīga mēbele un kopš tā laika, protams, nekas nav mainījies. It īpaši ņemot vērā, ka mūsu mājā tas lielākoties ir rīks disku atskaņošanai. Un nav vajadzības to kaut kā komfortablāk iekārtot:) Nu, mazticams arī, ka labprātīgi to vispār kādreiz mainīšu, tāpēc viņa liktenis ir dzīvot uz taburetes. Taču nevajag to pārmērīgi žēlot- es veltīju veselu vakaru, lai izdaiļotu šo tabureti:)

Pārpalikumi no studijas gadu temperas un sakaltuša akrila, pa virsu- sudraba permanentais marķieris. Ja jums piemīt tieksmes mazgāt mēbeles ar ūdeni, šis risinājums nav priekš jums, jo tad vajadzes lakot vai kaut ko tamlīdzīgu.
Dīvainā kārtā dzīvē tas izskatās daudz akurātāks, nekā fotogrāfijā:)

Marutas un citi putni

Tātad, apmaiņā pret tamborēto putnu es iztaisīju Marutai kladi, kuras vākam arī bija lemts būt ar putnu. Un tad iztaisīju māsai vārdadienas kladi ar putnu. Un tad sapratu, ko gaidīja daži blociņi bez noformēta vāka:) Putnu sērija (Ilonas putniņš pievienosies vēlāk, nenofotografēju pirms dāvināšanas).
Marutas bloks (Maruta, Tu vismaz to redzēsi:))-

Mazblociņi-

Dīvainas formas piezīmju bloks-

Un tā detaļa-

papīra pasaule

Paskatieties, kāds neaprakstāms skaistums! Autores gaume, iztēle un prasmes ir neticamas.
Tā ir britu māksliniece un ilustrātore Helena Masselvaita.
Mājaslapa ar simtiem darbu.

vēl dāvanu papīrs

Ziemas panīkums drīz atkāpsies un tad šeit būs jaunumi, taču pagaidām vēl daži dāvanu papīri. Tehnoloģija tā pati- zīmējums-kafts-kopija.

 

 

 Detaļa-



dāvanu papīrs

A3 krafta papīra lapas.
Motīvi sakopēti uz baltas lapas, tad nokopēti uz krafta. Man patīk kopijas uz krafta, tikai žēl, ka ar parasto kopējamo aparātu maksimālais izmērs ir A3.

 

 

blociņš

Atgriezumu blociņš. Krafta papīrs, resaiklotais kartons, metāla spirāle. Vāks zīmēts ar pildspalvu, bez kopēšanas.

papīra suns

Pamēģināju iztaisīt kā šeit. Krafta papīrs, biezs balts diegs, melns marķieris un vate.

diezgan laikietilpīgi un sadurstīju pirkstus. Izskatās simpātiski, noteikti var dāvināt. Īsti nav skaidrs, kas tas ir ārpus Ziemssvētkiem, kad to varētu karināt eglē. Bet nu vienkārši objektiņš mājokļa izdaiļošanai. 

klades (recepšu grāmatas)

pat īsti nevaru saprast- vai manā dzīvē šobrīd ir vieta šādām kladēm. Man ir klade, kurā es pierakstīju receptes, kuras viennozīmīgi ir uz palikšanu. Tad radās liela mape, kurā lieku receptes, kuras izmēģinātas un atzītas par labām/lieliskām/vērtīgām. Tad otra mape, kurā lieku to, kas potenciāli varētu būt interesants. Un vēl haotiskās lapiņas, uz kurām pierakstu un mēģinu nepazaudēt. Taču laikā, kad kulināro pierakstu vēl nebija tik daudz, klade bija noderīga lieta, kaut arī to vairs neturpinu. Bet gribu uzsākt jaunu- vecās dizains man vairs nepatīk:)
Esmu taisījusi vairākas klades un vēl vairākas ir pusfabrikāta stadijā (proti, ir sagataves vākiem- galvenais).
Princips vienāds- otrreizējais Līgatnes krafta papīrs (apmeram 35 lapas), izmērs 21x20, otrreizējā kartona vāki, melna metāla spirāle. Katrs vāks pastāv vienā eksemplārā un ir zīmēts katrai kladei atsevišķi. Dažreiz vispirms kopēts un tad papildināts, jo kopēšana un krafta ir skaista.
Uz lapām vai nu nav nekā, vai arī kā blogā- Vajag/Gatavošana.
Gatavā klade-

 Iekšpuse-

 Sagataves vākiem

 Vienīga ne-kulinārā klade. Dabā tā ir pilnīgi taisna, ne tāda, kā fotogrāfijā:)

 Vāka detaļa (ļoti stipri palielināta:)

Vecie abažūri

Kādu gadu vai varbūt drusku vairāk atpakaļ man bija iedvesma dažus vecos gaismas ķermeņus ap-pīt ar stiepli un ap-tīt ar papīru, šur tur iebakstot ar caurumu dūrēju (nu, to kancelejas rīku) un šur tur piešujot pa krāsainam bumbulītim. Tas viss bija jauki.








Nu ir sācies pilnīgi cits gads un noteikti būs ļoti cita dzīve - tāpēc sāku just, ka vecajiem abažūriem būs pamazām jāatkāpjas kaut kādu vēl neapjaustu citu formu/tehniku priekšā. Tomēr tie man ir mīļi, īpaši bāli perforētais (kas iepriekšējā dzīvē bija vienkārša ikejas lampa). Arī sārtajam esmu pateicīga - tas vismaz daļēji apslēpj īpaši kroplu lampu, kuras īstā vieta būtu padomju laika mednieku namiņā.

Ar stieples kupolu un bumbulīšiem laikam mēģināju uzburt cita gadsimta mierīgos priekus. Tie labi sader ar poliestera brieža galvu, kuru nolēmu atstāt arī pēc Ziemassvētkiem. Tomēr šķiet, ka dekorācijas drīz būtu jāmaina....

papīra dzīvnieku armija

AAaaaaaa, gribu! man tā patīk šie darbi! Lūdzu, tas jums- šķirstiet. Lapas lejā- go earler.
ar_bu_z žurnāls, fotogrāfija no turienes

курок

tas ir Vidusāzijas pečvorka nosaukums. Kvadrati sašūti ar sturiem, starp tiem- gaiss. Protams, sākotnēji bija sakrāla nozīme. Trīsstūris vidū, lai aizbiedētu ļaunos garus. Auduma gabaliņus palūdza 7 mājas, par kurām bija zināms, ka cilvēki tur dzīvo saticīgi un bagāti.
Vasarā ieraudzīju vienā no saviem mīļākajiem blogiem (klikšķiniet- Svetlana Tursunova, māksliniece no Vidusāzijas, kura daudzus gadus dzīvo Berlīnē). Viņa iesaka šūt kā aizkarus vai tml. Man šausmīgi patika, parādīju Ilonai un aizmirsu. Un pēc pāris nedēļām saņēmu kuroku no Ilonas kā dzimšanas dienas kartiņu. Tagad tas dzīvo pie sienas manā istabā. Izmērs- apmēram metrs uz 60 cm, katrs kvadrāts nošūts ar mašīnu, ziedi- aplikācijas.

tīmekļa prieki

Nu tātad, jāsāk jauna tēma. Savi kaut kādi priekšmeti iesākumam parādīti, pienākusi kārta Interneta plašumiem. Man ir lieli krājumi:)
Bieži atrodu kaut ko, kas iepriecina, pat ja neko tamlīdzīgu pati nedz daru, nedz lietoju. Ļoti daudz tīmeklī ir talantīgu cilvēku un iedvesmu var atrast pilnīgi negaidītās vietās un lietās.
Nu tā, tā bija teorija.
Klikšķiniet- meitene, kura taisa šokolādes miniatūras, fotogroafija no turienes
Brīžiem tradicionāli skaistas, daudz biežāk- asprātīgas un smalkas.

vēl krūzīšu paliktņi

It kā man mājās ir ļoti maz mēbeļu un splēptuvju un citādu iespēju pazaudēt jebko, taču dažreiz tas notiek. Uzšuvu pirms vismaz pusgada un pilnībā aizmirsu. Pirms šiem Ziemassvētkiem pēkšņi atradu maisā ar lentēm un dāvanu maisiņiem.