kājsilži siltajam rudenim

Adītie kājsilži šogad nav pārāk aktuāli, tie pārmērīgi karsē kājas. Taču man patīk, kad ir kaut kas vairāk par plānajiem rudens zābakiem un plānajām zeķubiksēm. Un šodien, krāmējot plauktus (man ir nebeidzama sakārtošanas-ārā- mešanas lēkme), atradu sen atliktu malā trikotāžas kreklu ar garām rokām, kādrēiz nopirktu humpalā. Samērā kroplu, kura vienīgais pluss ir izšūta matrjoška priekšā. Nu, krāsa arī nav slikta. Un iestājās man apskaidrība- trikotāžas krekla piedurknes ir kā radītas kājsilžiem! Es tās nogriezu (ar domu, ka rūpnieciski apstrādātais gals būs augšā), nedaudz sašaurināju uz leju (nu, ja būtu šujmašīna, tas prasītu minūti, man kādas 10), piešuvu matrjošku un gāju uz veikalu:)

Fotogrāfiju nomainīšu, tas ir nožēlojami. Īstenībā tie ir spilgti zilzaļi:)

Jauna aizraušanās:) Lavandas skrubis vakaram.

Mana galva pašlaik ir pārpilna ar dažādiem plāniem attiecībā uz šo jauno tēmu.
Nekad nejutu nekādu interesi par kosmētikas gatavošanu mājās. Taču skrubji ir cita lieta. Pirmkārt, es tos lietoju daudz, regulāri un tas man ļoti patīk. Otrkārt, tiem, kurus pērku, ir samērā dabīgs sastāvs- tātad, nekādu sastāvdaļu, kas nav atkārtojamas mājās. Treškārt, pašizmaksa. Ceturtkārt, esmu dusmīga uz Stenderu- tā trauciņi nav hermētiski un man jau vairākas reizes skrubja eļļa izlija uz baseina piederumiem. Eeee... noteikti kaut kas vēl... Ak jā, galvenais! Tas ir ātri, smaržīgi, patīkami un bezgala variabli!
Un- nāk svētki un skrubis ir burvīga dāvana.
Pirmis mēģinājums. Iedvesmu smēlos no bloga deliciouslyorganized, taču konkrētas receptes neizmantoju, palasīju par vispārējo principu.
Esmu totāli pārsteigta par rezultātu un taisos veltīt tuvākās dzīves nedēļas dažādiem eksperimentiem!
Tātad. Sāku es ar lavandas skrubi- tāpēc, ka man to vajadzēja vakar vakarā, ejot uz baseinu (lavandai ir nomierinoša un līdzsvarojoša iedarbība), otrkārt tāpēc, ka man mājās ir lavandas eļļas ampula.

Vajag (2 lietošanas reizēm- bagātīgām):
1/3 gl gaišbrūnā cukura (damerara)
1.5 TK lavandas ziedu
2-3 pilieni lavandas eļļas
2-3 TK eļļas
Pagatavošana: visu rūpīgi sajaukt.
Un tad likt mazā burciņā un aizvākot. Un tad apsiet banti, uzlīmēt uz vāka kartona gabaliņu ar parakstu un dāvināt.
Par sastāvdaļām: kā jau jebkura aizraušanās, tā prasīs sākumposmā zināmas investīcijas, taču man personīgi nācās nopirkt lavandas ziedus un 100 ml eļļas.
Gaišbrūnais cukurs ir jebkurā pārtikas veikalā, es pērku tirgū, 2 Ls kilogramā.
Lavandas eļļa- 2 Ls aptiekā vai kādā dabas bodē ar Krievijas produktiem.
Eļļa. Blogā meitene izmantoja kokosa eļļu, es nopirku Vom Fass veikalā sezama- tāpēc, ka man iepriekš nebija priekšstata, cik daudz vajadzēs un šī bija lētākā. Tā ir eļļa bez smaržas un laba sausai ādai. Nu, jāsaka, var atļauties arī dārgās (argana, aprikožu kauliņu, kviešu dīgstu), jo patēriņš ir niecīgs. 50 ml pietiks ļoti ilgam laikam.
Lavandas ziedi- 30 gr maisiņš pa 1 Ls veikalā Tiger pie ieejas "Galerijā Rīga". Ar šo daudzumu man, visticamāk, pietiks 5 gadiem.
Tātad. Ja jums nekā nav mājās un jūs nopērkat visu no nulles, iztērēsiet ap 7 latiem skrubja daudzumam, kas man pietiktu....tā, tūlīt parēķināšu... 30 reizēm, taču beigsies tikai cukurs:)
Domāju, tomēr kaut kas jau mājās būs. Kāda ēteriskā eļļa vai cukurs.

korķa tāfeles un zīmējums

Sen jau viena siena virtuvē prasīja kādu organizējošu tāfeli. Taču man ir darbavieta apkarināta ar korķa tāfelēm no griestiem līdz grīdai un nekādas vēlmes pārcelt šo estētiku arī mājās. Turklāt mani atturēja cena- 50 un 70 cm tāfele diezgan ievērojami maksā. Un te Ilona atdeva man milzīgu sudrabainu rāmi un es sapratu- tā ir zīme:) Netālajā grīdas segumu veikalā iegādājos korķi (1.65 Ls kv.m., biezums 2 mm).Izgriezu trīs gabalus (tāda paša izmēra, kā rāmja pamats), saspraudu ar stepleri (rūpīgi izlīdzinot) un liku rāmī. Viss. Varētu vēl nokrāsot vēlāk, lai korķa krāsa nerēgotos.
No atgriezumiem izgatavoju bērnam A4 tāfeli, sev- priekšnamam mazu, 10x15 cm un vēl palika pāri divām A4 tāfelēm.
Tātad- pašizmaksa- 3.30 Ls par 3 esošām un divām potenciālām tāfelēm, protams ja jums ir nevajadzīgi rāmji.
Bez šaubām, labāk būtu nopirkt biezāku korķi un nelikt trīs slāņus, jo tie nav ideāli gludi, taču manā gadījumā tas nozīmētu braukšanu uz nez kādu celtniecības veikalu, nu nē.
Un tā ir mazā. Rāmi uzlaboju ar permanento marķieri:)

Un tad vēl daudzus gadus vecs zīmējums- tāpat, bez kādas slēptās nozīmes.

Helovīns'11

Kā jau kādreiz rakstīju, šie svētki ar katru gadu ieņem lielāku vietu mūsu ģimenes/kompānijas rudens gaitā- jautri, bezjēdzīgi (nu, par vēsturskām saknēm nerunāsim, tikai mūsu gadījumā), krāšņi un tieši laikā.
Šogad svinējām dienu pirms, jo rīt būs pirmā dienā pēc brīvlaika un vispār pirmdiena:)
1. Permanentais marķieris ir mūsu pēdējā aizraušanās:)

 2. Marle, vidū- apaļš gabaliņš vates diska

 3.Atkal permanentais marķieris

 4.Paldies, Ilze! Linogriezuma instruments izrādījās kā radīts ķirbja izrotāšanai. Ļoti ātri.

5.  Pēc šī var skaidri redzēt, ka pirms Helovīna bija brīvlaiks:) Kaut gan tie filca izstrādājumi ir ļoti ātri, jo insekti tika pielīmēti. Savukārt, mafinu iespraužamos es līmēju, bērns zīmēja. Blīvs papīrs un sīki koka irbulīši. Melno salveti uzšuva Ilona.

kartiņu piedāvājums:)

Krāsainie vārdi ir linki!
Mūsu sarunām par priekiem ir visai kusls paziņojumu pieaugums, jo es nesajutu gatavību afišēt blogu darbā, Ilonai pārāk daudz darba darbā:)). Domāju arī, ka nenovērtējām pienācīgi cilvēku kautrīgumu. Un to, ka cilvēkiem laika trūkst arī pašu interesēm, kur nu vēl mūsu:)
Līdz ar to man ir sadarbības piedāvājums. Kurš gan derēs tikai tiem, kas grib manu kartiņu:)
1. Jūs atsūtīsiet man atbildi uz 6 jautājumiem uz meilu sakura12@inbox.lv.
2. Klāt jūs pierakstīsiet savu pasta adresi. Es jums nosūtīšu kartiņu- aploksnē. Un meilu ar adresi izdzēsīšu uzreizi.
3. Varat arī pierakstīt- kuru recepti vēlaties (atceraties par kartiņas izmēru!) vai arī- jebkuru. Var arī saņemt tukšu kartiņu, uz kuras ir tikai noformējums, recepte vēl jāieraksta!
Sāku gaidīt!:)
P.S. protams, ka katra kartiņa pastāv vienā eksemplārā:)

pastkartes

nezinu, kāds šīm kartiņām būs pielietojums, vēl domāju. Nonāca man rokās paciņa- kādas 40- Latvijas pasta kartiņu, kurām virsma ir no ļoti blīva balta papīra, uz kura var burvīgi zīmēt. Nezinu, ku tādas var nopirkt, es nopirktu vēl daudz. Ļoti labi uz tādām sanāk zīmēt ar gēla pildspalvu. Ar spalvu, protams, arī, taču man slinkums un to nevar darīt horizontāli, tad jāsēž pie galda. Tātad- recepšu pastkartes.

 

 

kaut kas apbrīnojams

Sen jau gribēju padalīties ar šo, taču feivoritu sadaļā salikts tik daudz kas, ka aizmirsu. Vakar atradu un biju no jauna saviļņota:) Dzīvo Kijevā jaunieši un dara kaut ko tādu, par ko nevar saprast- kā tas vispār ir iespējams.
Baudiet- viss, absolūti viss no papīra. "Arī cilvēki" 
Jebkurš zīmējums lapā ved uz savu stāstu.

Konnija un viņas abstraktā glezna

Atkal Ilonas atradums- meitene Konnija un viņas resaiklošanas-radīšanas idejas.
Glezna tiešām ir izcila ideja, noteikti pamēģināšu-

Šeit detalizēti aprakstīts un arī parādīts angļu valodas ne-tik-ļoti-pratējiem- kā tieši jādara.

Sibilla

Ilona atsūtīja veselu virkni nu ļoti interesantu linku uz dažādiem resaiklošanas un rokdarbu resursiem, publicēšu pamazām.
Viņas pavadteksts:)- "Šī man šķiet ļoooti talantīga meitene, daudz pievilcīgu un praktisku un krāsainu ideju, viņas mērķis acīmredzami ir darīt visu ne tikai skaisti, bet arī max vienkārši, tas mani ļoti uzrunā..:) te ir viņas fotoreportāža par neinteresantu apavu pārveidošanu par sievišķīgiem un izteiksmīgiem  -  galvenokārt ar līmes palīdzību!"
Tātad- kurpes pārvēršas un milzumdaudz citu iespaidu, ko sniedz šī vieta (klikšķināt uz vārdiem)

svārki pārvēršas

Svārki tapa pirms Positivus'a, kā jau top kaut kas katru gadu. Galvenokārt tādēļ, ka jebkuriem svētkiem izteikti nāk par labu, ja tu tajos investē laiku, pūles un- ideāli- kaut ko pašgatavotu.

Tātad, kas man bija nepieciešams.
Melni normālas formas un kaut cik blīva auduma svārki (3 Ls humpalā- jājā, nebija lēti:)); audumu atgriezumi- krāsai un faktūrai nav nozīmes, vienīgi- ne pārāk biezi. Un tad lentas un šauras mežģīnes (Abrahan'ā bija pa 1 santīmu metrā, man bija tik ļoti neērti traucēt pārdevēju, ka sapirkos 50 metrus dažādu:)
Process- nu, šuvējiem man nekas nav jāskaidro, bet ne-šuvējus esmu spiesta brīdināt, ka manā izpildījumā šie svārki mazgāšanai nav paredzēti. Iespējams, var mēģināt ķīmisko tīrīšanu...
Tātad, jums vajadzīgi 2 vakari un 1 rīts. Vakaros es klausījos pa tv filmas, izgriezu apļus un apšuvu tos ar lentām un mežģīnēm. Trešās dienas rītā no šaurām lentām piešuvu pie svārkiem augu konstrukcijas un tad piešuvu apļus. Raksts ir tikai priekšā un uz sāniem. Normālu fotogrāfiju nav, varbūt vēlāk.

lielīšos-2

Zvejniekciema krāmu bode papildina manu mājsaimniecību dažādos veidos:) Atlicis viens pievedums līdz vasaras beigām- tas pat ir labi, cik var.

1.Glezna- to man uzdāvināja par brīvu, kā mazvērtīgu:) Lielāka par A4 un ļoti iederējās manā istabā.

2.Kārtējā skārda burka, šoreiz ar vitālām un priecīgām vācu fabrikas darbiniecēm.            
3.Mazi misiņa svečturi.

4. Mazas taborētas salvetes.Ļoti vērtīgs ieguvums, jo nekādā ziņā neesmu tamborētāja. Tās netaisos likt zem vāzītēm:), paredzētas kaut kādiem šūšanas darbiem. Maksāja, liekas, ap 5 santīmiem katra:)



šūšanas pulciņš

mūsu draudzīgā loka bērni ir šogad aizrāvušies ar aglidolliem (uzklikšķinot, var mājaslapā apskatīt īstos)- smieklīgām plīša rotaļlietām, katrai no kurām ir pase un stāsts par vietu aglidollu pasaulē. Taču oriģinālo skaits šovasar pieauga tikai par vienu (=viena dzimšanas diena) un arī vasarnīcā vakari ir silti un gari- situācija skaidra. Delegācija devās uz vietējo Saulkrastu humpalu, kur tika iegādāts vesels maiss ar trikotāžas izstrādājumiem. Un turpmākajos vakaros Ilonas virsvadībā notika šūšanas pulciņš. Pieaugušie izgrieza un paveica īpaši smalkas lietas, visu pārējo- bērni. Pildījums- sintētiskā vate no spilvena.

Pēc pirmajiem diviem, kas precīzi atdarināja īstos, protams, radās vēlme šūt kaut ko savu. Es personīgi uzšuvu Balto Tārpu:) Draugu meita- mazo zilo pandu.

Tekstil-virtenes kokos

Lai aši padarītu kādu telpu vai dārza stūri priecīgāku un košāku, vienmēr noder auduma un lentu atgriezumi, kuri piešūti pie garākas auklas.

Forma - pēc vēlēšanās, droši vien drīzāk ģeometriska; mums šoreiz trīsstūri. Audumi - vasarā labāk visādas jautras kokvilnas un oderdrēbes. Viss vnk izgriezts ar šķērēm (trīsstūri - divpusēji, ar pārlocīšanu uz pusēm) un katrs trīsstūris gar locījuma vietu ar mašīnu piešūts pie iepriekš izgrieztas garas auduma lentas.

Krāsu secība - pēc gaumes, lentas (piesietas) starp trīsstūriem - kā patīk. Man ir vājība uz tillu!:)..Īpaši censties apstrādāt to visu nav jēgas; īpaši ja pēc tam kar kokos uz ilgāku laiku.

Pieļauju, ka rudenim un ziemai var šūt no biezākiem un greznākiem audumiem. Piemēram, Otīlijā nupat redzējām garu virteni pa 24 Ls, ļoti kārtīgi nostrādātu, no solīdiem audumiem, dikti konservatīvi un smuki.

sarunas par priekiem

ir tapis kārtējais bloga atvasinājums- sarunas par priekiem (klikšķiniet uz nosaukuma)
Diemžēl, šī platforma neļauj uzlikt iesākuma ierakstu augšā, lai vienmēr rēgotos (vai arī es neprotu?), tādēļ skaidrojums jāmeklē manuāli pirmajā ierakstā.
Tiksimies tur!

burkas pārvēršas par svečturiem

vasarnīcas izrotāšanai un vasarīgu prieku ģenerēšanai.
Vajag: puslitra vai mazākas vai nedaudz lielākas tīras burkas, no kurām noņemti visi papīri; plāna stieple; jebkuras lentas vai auduma atgriezumi vai mežģīnes.
Izgatavošana: piesiet pie stieples lentas- vienāda garuma vai dažādas. Aplikt stiepli ap burku un no pārpalikušā gala izveidot cilpu. 5 minūtes.
Var piesiet bantes vai citus dekorus.

 

 

Prieki somai

Pirms Salacgrīvas izrotāju savu somu - lai viņai arī smukums. Burtiski pa piecām minūtēm uztapināju (lai gan sastavdaļas jau bija). Tā varētu būt arī rokassprādze vai matu lenta, vai josta. Bet šoreiz - somas rotājums.

Pamatā tas ir dubultkārtā sadiegta sintētiska samta strēmele (varbūt labāk būtu bijis uzpolsterēt ar kādu pildījumu, lai tur formu - man vienkārši pļecka sanāca); abās malās piediegta pumpaina lenta - apsiešanai ap somas rokturi.

Savukārt rotājumi ir tjipa rozītes, savītas no dažādu kokvilnas audumu strēmelēm un drusku sadiegtas, lai turas kopā. Un lai nav pārāk gaumīgi, šur tur piešūtas plastmasas puķes. Krāsas - gribēju nesaskaņotas, bet sanāca tomēr diezgan saskaņoti. Rozīšu ideja nav mana, to kādreiz uzgāju tīmekļa plašumos, bet tagad pat neatceros kur:(. Manā versijā kokvilnai klāt piepītas vēl arī plānas rozā apakšveļas mežģīnītes..:)..

palielīšos

Ļoti veiksmīga iepirkšanās krāmu veikalā Zvejniekciemā. Katrs priekšmets- ap 50 santīmiem.

Tas divstāvu trauciņš ir pavisam minimāls- saujai ķiršu.

beidzot taša

nu tā, beidzot tiku pie melnas tašas, kā radītas Marutas putnam. Otrs vēl gaida savu spilvendrānu, bet šis jau gatavs braukt uz Salacgrīvu.

zilais Laimes Putns

Sen jau gribēju ielikt šo izstrādājumu, atturēja mani tikai tas, ka neviens vairs nespēj precīzi paskaidrot- kā tas tapis. Taču pārmērīga precizitāte mums nav vajadzīga.
Putnu Ilona ir šuvusi pirms pusotra gada un kopš tā laika tas dzīvo pie manis, piestiprināts pie gleznas rāmja.
Tātad, process.
No zila filca ir uzšūts putns, iekšā vate vai kaut kas tml. Aste ir no sakrokotas trikotāžas strēmeles (šo zilo kreklu es atceros!) un mežģīnes. Pāris gliterīši piešūti pie muguras. Uz galvas- eeee... antenas? No stieples. Galos- tādas mazas bumbiņas, nopērkamas audumu veikalos. Pakaramais no tamborētas stieples.

Mohēras mēteļa pagarinātā dzīve

ļooooti sen neko neesmu atrādījusi publikai. Lai gan man ir ar ko padalīties - daži tehniski veiksmīgi un ideoloģiski aktuāli (tā teikt, slow fashion) apģērbu-apavu dzīves pagarināšanas mēģinājumi.

Svarīgākais man šopavasar bija izdomāt veidu, kā vēl drusku palietot manu vismīļāko mētelīti, kas ir vieglākais, siltākais un sievišķīgākais izstrādājums cilvēces vēsturē, bet jau kādus 7 gadus vecs un riktīgi izdilis vietām. Tā līnijas ir tik vienkāršas, ka kaut kādas izdilušāko vietu slēpšanas ar paradīzes putnu aplikācijām vai jebko citu acīs lecošu nederētu. Iedvesmas brīdī sapratu, ka izdilums jāstiprina no iekšpuses (starp virsslāni un zīda oderi iešujot vēl vienu pēc krāsas saskanīgu - jo gandrīz cauri redzamu - slāni) un jānomaskē ar abstraktu ornamentu gandrīz tādā krāsā, kā pats mētelis. Uztamborēju garu pīni no viegli zīdīgas dzijas un saviju tādā kā kāpostā (gandrīz kā viesnīcas Bergs logo..:)). un piediedzu ar neredzamu kaprona diegu. Domāju, vēl pāris gadi mētelītim klāt. Pamazām pārklājot to ar kāpostiem citās stratēģiskās vietās.:). Drīzumā - par pseido-čūskas rotājumu piešūšanu ar parastu adatu īpaši ērtām kurpēm, kas padilušas locījuma vietā, bet ir neaizstājamas.