pienenes vannas istabā

Viens no maniem prāta aptumsumiem bija saistīts ar ideju nokrāsot vannas istabā pāris baltas sienas. Pati pa sevi jau perspektīva doma, bet ja vēl šo istabu lieto mazs bērns- pavisam jauki:) Pēc gada siena bija nedaudz biedējoša. Toreiz es izlīdzējos ar dažām pienenēm- tempera (vai akrils?), trafaretes no vecas plastikāta mapes un virtuves švamme. Pec pāris gadiem vajadzēja jau kaut ko radikālāku. Piemēram, pārkrāsot sienas. Taču man nepatīk viss, kas atgādina par īstu remontu, turklāt man patika manas pienenes. Un tad atkal nāca palīgā universālie marķieri- tādi, uz kuriem rakstīts, ka zīmēs uz jebkuras virsmas un uz mūžu:) Tagad var redzēt abus kultūrslāņus- vecās krāsas pienenes, jaunās flomastera. Un tad vēl sagribējās mazas violetas puķītes. Un tad vēl likās, ka boileris muļķīgi balts uz vispārējās ziedēšanas fona:)

burciņas pārvēršas

Ik vasaru, īrējot vasarnīcu, mēs ar draugiem pārvērtām burkas par kokā karināmajiem svečturiem- stieples vai lentes rokturis un bērna stikla krāsu komlekts.

Mājās tas nav aktuāli, taču ir aktuālas katrā šķirbā mītošās pildspalvu un tml. priekšmetu kaudzes. Kādreiz citām vajadzībām tika pirkti marķieri, kas zīmē uz jebkuras virsmas un tie šeit ļoti noderēja:)

taburete pārvēršas (par TV galdiņu)

Manā mājā televizors stāv uz taburetes. Kādreiz tas tika ienests un uz tās nolikts, kamēr tiks nopirkta pienācīga mēbele un kopš tā laika, protams, nekas nav mainījies. It īpaši ņemot vērā, ka mūsu mājā tas lielākoties ir rīks disku atskaņošanai. Un nav vajadzības to kaut kā komfortablāk iekārtot:) Nu, mazticams arī, ka labprātīgi to vispār kādreiz mainīšu, tāpēc viņa liktenis ir dzīvot uz taburetes. Taču nevajag to pārmērīgi žēlot- es veltīju veselu vakaru, lai izdaiļotu šo tabureti:)

Pārpalikumi no studijas gadu temperas un sakaltuša akrila, pa virsu- sudraba permanentais marķieris. Ja jums piemīt tieksmes mazgāt mēbeles ar ūdeni, šis risinājums nav priekš jums, jo tad vajadzes lakot vai kaut ko tamlīdzīgu.
Dīvainā kārtā dzīvē tas izskatās daudz akurātāks, nekā fotogrāfijā:)

Marutas un citi putni

Tātad, apmaiņā pret tamborēto putnu es iztaisīju Marutai kladi, kuras vākam arī bija lemts būt ar putnu. Un tad iztaisīju māsai vārdadienas kladi ar putnu. Un tad sapratu, ko gaidīja daži blociņi bez noformēta vāka:) Putnu sērija (Ilonas putniņš pievienosies vēlāk, nenofotografēju pirms dāvināšanas).
Marutas bloks (Maruta, Tu vismaz to redzēsi:))-

Mazblociņi-

Dīvainas formas piezīmju bloks-

Un tā detaļa-

papīra pasaule

Paskatieties, kāds neaprakstāms skaistums! Autores gaume, iztēle un prasmes ir neticamas.
Tā ir britu māksliniece un ilustrātore Helena Masselvaita.
Mājaslapa ar simtiem darbu.

vēl dāvanu papīrs

Ziemas panīkums drīz atkāpsies un tad šeit būs jaunumi, taču pagaidām vēl daži dāvanu papīri. Tehnoloģija tā pati- zīmējums-kafts-kopija.

 

 

 Detaļa-



dāvanu papīrs

A3 krafta papīra lapas.
Motīvi sakopēti uz baltas lapas, tad nokopēti uz krafta. Man patīk kopijas uz krafta, tikai žēl, ka ar parasto kopējamo aparātu maksimālais izmērs ir A3.

 

 

blociņš

Atgriezumu blociņš. Krafta papīrs, resaiklotais kartons, metāla spirāle. Vāks zīmēts ar pildspalvu, bez kopēšanas.

papīra suns

Pamēģināju iztaisīt kā šeit. Krafta papīrs, biezs balts diegs, melns marķieris un vate.

diezgan laikietilpīgi un sadurstīju pirkstus. Izskatās simpātiski, noteikti var dāvināt. Īsti nav skaidrs, kas tas ir ārpus Ziemssvētkiem, kad to varētu karināt eglē. Bet nu vienkārši objektiņš mājokļa izdaiļošanai. 

klades (recepšu grāmatas)

pat īsti nevaru saprast- vai manā dzīvē šobrīd ir vieta šādām kladēm. Man ir klade, kurā es pierakstīju receptes, kuras viennozīmīgi ir uz palikšanu. Tad radās liela mape, kurā lieku receptes, kuras izmēģinātas un atzītas par labām/lieliskām/vērtīgām. Tad otra mape, kurā lieku to, kas potenciāli varētu būt interesants. Un vēl haotiskās lapiņas, uz kurām pierakstu un mēģinu nepazaudēt. Taču laikā, kad kulināro pierakstu vēl nebija tik daudz, klade bija noderīga lieta, kaut arī to vairs neturpinu. Bet gribu uzsākt jaunu- vecās dizains man vairs nepatīk:)
Esmu taisījusi vairākas klades un vēl vairākas ir pusfabrikāta stadijā (proti, ir sagataves vākiem- galvenais).
Princips vienāds- otrreizējais Līgatnes krafta papīrs (apmeram 35 lapas), izmērs 21x20, otrreizējā kartona vāki, melna metāla spirāle. Katrs vāks pastāv vienā eksemplārā un ir zīmēts katrai kladei atsevišķi. Dažreiz vispirms kopēts un tad papildināts, jo kopēšana un krafta ir skaista.
Uz lapām vai nu nav nekā, vai arī kā blogā- Vajag/Gatavošana.
Gatavā klade-

 Iekšpuse-

 Sagataves vākiem

 Vienīga ne-kulinārā klade. Dabā tā ir pilnīgi taisna, ne tāda, kā fotogrāfijā:)

 Vāka detaļa (ļoti stipri palielināta:)

Vecie abažūri

Kādu gadu vai varbūt drusku vairāk atpakaļ man bija iedvesma dažus vecos gaismas ķermeņus ap-pīt ar stiepli un ap-tīt ar papīru, šur tur iebakstot ar caurumu dūrēju (nu, to kancelejas rīku) un šur tur piešujot pa krāsainam bumbulītim. Tas viss bija jauki.








Nu ir sācies pilnīgi cits gads un noteikti būs ļoti cita dzīve - tāpēc sāku just, ka vecajiem abažūriem būs pamazām jāatkāpjas kaut kādu vēl neapjaustu citu formu/tehniku priekšā. Tomēr tie man ir mīļi, īpaši bāli perforētais (kas iepriekšējā dzīvē bija vienkārša ikejas lampa). Arī sārtajam esmu pateicīga - tas vismaz daļēji apslēpj īpaši kroplu lampu, kuras īstā vieta būtu padomju laika mednieku namiņā.

Ar stieples kupolu un bumbulīšiem laikam mēģināju uzburt cita gadsimta mierīgos priekus. Tie labi sader ar poliestera brieža galvu, kuru nolēmu atstāt arī pēc Ziemassvētkiem. Tomēr šķiet, ka dekorācijas drīz būtu jāmaina....

papīra dzīvnieku armija

AAaaaaaa, gribu! man tā patīk šie darbi! Lūdzu, tas jums- šķirstiet. Lapas lejā- go earler.
ar_bu_z žurnāls, fotogrāfija no turienes

курок

tas ir Vidusāzijas pečvorka nosaukums. Kvadrati sašūti ar sturiem, starp tiem- gaiss. Protams, sākotnēji bija sakrāla nozīme. Trīsstūris vidū, lai aizbiedētu ļaunos garus. Auduma gabaliņus palūdza 7 mājas, par kurām bija zināms, ka cilvēki tur dzīvo saticīgi un bagāti.
Vasarā ieraudzīju vienā no saviem mīļākajiem blogiem (klikšķiniet- Svetlana Tursunova, māksliniece no Vidusāzijas, kura daudzus gadus dzīvo Berlīnē). Viņa iesaka šūt kā aizkarus vai tml. Man šausmīgi patika, parādīju Ilonai un aizmirsu. Un pēc pāris nedēļām saņēmu kuroku no Ilonas kā dzimšanas dienas kartiņu. Tagad tas dzīvo pie sienas manā istabā. Izmērs- apmēram metrs uz 60 cm, katrs kvadrāts nošūts ar mašīnu, ziedi- aplikācijas.

tīmekļa prieki

Nu tātad, jāsāk jauna tēma. Savi kaut kādi priekšmeti iesākumam parādīti, pienākusi kārta Interneta plašumiem. Man ir lieli krājumi:)
Bieži atrodu kaut ko, kas iepriecina, pat ja neko tamlīdzīgu pati nedz daru, nedz lietoju. Ļoti daudz tīmeklī ir talantīgu cilvēku un iedvesmu var atrast pilnīgi negaidītās vietās un lietās.
Nu tā, tā bija teorija.
Klikšķiniet- meitene, kura taisa šokolādes miniatūras, fotogroafija no turienes
Brīžiem tradicionāli skaistas, daudz biežāk- asprātīgas un smalkas.

vēl krūzīšu paliktņi

It kā man mājās ir ļoti maz mēbeļu un splēptuvju un citādu iespēju pazaudēt jebko, taču dažreiz tas notiek. Uzšuvu pirms vismaz pusgada un pilnībā aizmirsu. Pirms šiem Ziemassvētkiem pēkšņi atradu maisā ar lentēm un dāvanu maisiņiem.

vēl viens ieraksts par egles mantām

Kamēr tā egle vēl stāv istabā.

Jāatzīstas, kādreiz es aizrāvos ar monohromām eglēm. Jā-jā, bija gan zila, gan violeta, gan arī sarkana. Nu, egle bija parasta, zaļa, taču rotājumi- vienā gammā. Dažreiz jau tas smuki sanāk un žurnālos var redzēt īstas pērles. Taču man liekas, tas nav mūsu gadījums. Cik cilvēki nomainīja padomjlaiku (labākajā gadījumā) porcelānu pret melno luminarku, a? Mums bija luminarks, fakts. Taču īsāku laiku, nekā jaunpirktas egles mantas. Un tad tas beidzās. Pirms kādiem... 4 gadiem sajutu dziļu vienaldzību pret skaistu un jaunu masu produkciju- vienalga, ķīniešu fantāzijas lidojumu vai Stokmana spožumu. Nē, man var kaut kas patikt jebkurā vietā, taču 10 vienādas bumbas vairs nepērku. Un nemainu sortimentu katru gadu.

Baigi garais ievads.

Tagad mani aizkustina tikai un vienīgi lietas ar vēsturi un/vai paštaisītas. Savas vēstures nav, tāpēc javeido pamats. Jo šogad man garstāvoklis radikāli uzlabojās, kad atvēru kasti ar egles mantām un ieradzīju tur dažādus ...draudziņus.

Nu tātad.

 

Pagājušajā gadā nejauši tapis Ilonas...eeee... narvalis. Tikko uzzināju šādu vārdu no vārdnīcas. Mūsu ģimenē viņš pazīstams ar vārdu Unikorns:) Uzšuva Ilona pa 15 minūtēm, ienākot ciemos. Tikai pēc tam mans bērns teica domīgi, ka narvaļi, liekas, izskatās savādāk. Unikorns ir burvīgs.

Vīnogu ķekars no stikla pērlītēm. Draudzenes paštaisīta dāvana.

Mana vismīļākā pelīte. Šausmīgi aizkustinoša un ar lukturi rokās. Ilonas taisīta manam bērnam pirms diviem gadiem.

Sarkanais vaļenoks. Mans vienīgais piegājiens slapjai filcēšanai. Šis zābaks prasīja trīs stundas laika un tas bija burvīgs vakars ļoti labā kompānijā.

Zilā egle. Šuvis mans bērns pirms gada, dāvana man Ziemassvētkos.

Vītne. Tāda laikietilpīga egles manta. To es šuvu no filca. Apļi ir kā 20 santīmu monētas, uz tiem ir gliteri un pērlītes.

Robots. Taisīja Ilona pirms gada.

Ilonas taisīta egles manta- viena no manām mīļākajām. Samts un mežģīnes. No šī samta man arī tika uzdāvināts spilvens (lielos)

Mana pirmā egles manta, zilais sunītis. Šūta Liepājā, kojās un vienmēr par to atgādina.

Un tā, man liekas, ir Ilonas pirmā paštaisītā egles mannta, pirms kādiem 6 gadiem. Ļoti grezna.

Un Sūklis Bobs- Ilona nanam dēlam, pirms 2 gadiem.

Ziemassvētku kartiņas

šogad netapa, nepaguvu, žēl. Taču visus citus gadus taisīju. Pagājušajā gadā bija šāds ātrais variants- gan lielas, gan tādas mazas, ko pieliek pieklājības mazdāvanai ar vārdiem "Priecīgus svētkus". No filca izgriezti un pie bieza papīra pielīmēti brieži. Daži ar zvaniņiem, daži ar acīm-stikla pērlītēm, daži kompānijā, citi ar eglēm.

paliktņi krūzēm

Tas ir paliktņu komplekts. Vajag sarkanu filcu- katrs paliktnis ir dubults, apakšu var taisīt sarkanu, var arī pelēku. Vai kādu citu. Bez šaubām, arī sarkana krāsa nav obligāta, taču šie paliktņi tika dāvināti Ziemassvētkos un sarkana krāsa pieder pie lietas.
Vispirms izgriež 8 apļus, tad pie 4 piešuj no citas krāsas filca vēlamos motīvus- man liekas, pārcentība nav vajadzīga, zelta diegi kompensē nepilnības:) Un tad ar zelta (protams) diegiem sašuj apļus pa 2.

Es atkal par proporcijām:) Balta siena ir izaicinājums. Turklāt tāda siena, kuras baltumu nekā nevar atrisināt mazs rāmītis ar bērnības fotogrāfiju. Tikai radikālas metodes. Taču radikālās metodes parasti prasa investīcijas, jo rāmji, kanvas, posteri vai tml. Manos krājumos ir visai dīvainas lietas, piemēram, daudzas Dāvida ķermeņa daļas no gadiem, kad mācījos akadēmisko zīmēšanu, taču man ne visai patīk likt savus zīmējumus pie sienām. Un atkal tas ierāmēšanas jautājums. Un tad manā mājā nonāca ikea stāvlampa kartona iepakojuma. Nu ļoti garā kartona iepakojumā- kā radītā fonam. Tālākais skaidrs- resaiklotā papīra lapas, tuša, vidēji plata spalva, melna un sarkana pildspalva, līme un sudraba marķieris. Puķītes un putniņi haotiski pielīmēti- tā, lai cieši nepiegulētu.

zaķmeitene nākotnē

šī ir viena no mantiņām, ko gadu atpakaļ taisīju ar lielu rūpību, jo domāta bija draudzenes jaundzimušajai meitiņai - kā piemiņa par piedzimšanas faktu, tātad potenciāli ar daudzu daudzu gadu desmitu lietošanas mūžu.

parasti neko tādu nedomāju, kad kaut ko taisu. bet šo zaķmeiteni burtiski sūtīju apdzīvot nākotni - iztēlojos, kā sen izaugusī meitene atradīs to kādā vecu rotaļlietu kastē 2070- ajā gadā....mjā. Tāpēc visas vīles šuvu extra centīgi:).

Par tehnoloģiju nav ko piebilst: visādi audumu gabaliņi, viss improvizēts. Kleitu labrāt pati tādu gribētu:).