Konnija un viņas abstraktā glezna

Atkal Ilonas atradums- meitene Konnija un viņas resaiklošanas-radīšanas idejas.
Glezna tiešām ir izcila ideja, noteikti pamēģināšu-

Šeit detalizēti aprakstīts un arī parādīts angļu valodas ne-tik-ļoti-pratējiem- kā tieši jādara.

Sibilla

Ilona atsūtīja veselu virkni nu ļoti interesantu linku uz dažādiem resaiklošanas un rokdarbu resursiem, publicēšu pamazām.
Viņas pavadteksts:)- "Šī man šķiet ļoooti talantīga meitene, daudz pievilcīgu un praktisku un krāsainu ideju, viņas mērķis acīmredzami ir darīt visu ne tikai skaisti, bet arī max vienkārši, tas mani ļoti uzrunā..:) te ir viņas fotoreportāža par neinteresantu apavu pārveidošanu par sievišķīgiem un izteiksmīgiem  -  galvenokārt ar līmes palīdzību!"
Tātad- kurpes pārvēršas un milzumdaudz citu iespaidu, ko sniedz šī vieta (klikšķināt uz vārdiem)

svārki pārvēršas

Svārki tapa pirms Positivus'a, kā jau top kaut kas katru gadu. Galvenokārt tādēļ, ka jebkuriem svētkiem izteikti nāk par labu, ja tu tajos investē laiku, pūles un- ideāli- kaut ko pašgatavotu.

Tātad, kas man bija nepieciešams.
Melni normālas formas un kaut cik blīva auduma svārki (3 Ls humpalā- jājā, nebija lēti:)); audumu atgriezumi- krāsai un faktūrai nav nozīmes, vienīgi- ne pārāk biezi. Un tad lentas un šauras mežģīnes (Abrahan'ā bija pa 1 santīmu metrā, man bija tik ļoti neērti traucēt pārdevēju, ka sapirkos 50 metrus dažādu:)
Process- nu, šuvējiem man nekas nav jāskaidro, bet ne-šuvējus esmu spiesta brīdināt, ka manā izpildījumā šie svārki mazgāšanai nav paredzēti. Iespējams, var mēģināt ķīmisko tīrīšanu...
Tātad, jums vajadzīgi 2 vakari un 1 rīts. Vakaros es klausījos pa tv filmas, izgriezu apļus un apšuvu tos ar lentām un mežģīnēm. Trešās dienas rītā no šaurām lentām piešuvu pie svārkiem augu konstrukcijas un tad piešuvu apļus. Raksts ir tikai priekšā un uz sāniem. Normālu fotogrāfiju nav, varbūt vēlāk.

lielīšos-2

Zvejniekciema krāmu bode papildina manu mājsaimniecību dažādos veidos:) Atlicis viens pievedums līdz vasaras beigām- tas pat ir labi, cik var.

1.Glezna- to man uzdāvināja par brīvu, kā mazvērtīgu:) Lielāka par A4 un ļoti iederējās manā istabā.

2.Kārtējā skārda burka, šoreiz ar vitālām un priecīgām vācu fabrikas darbiniecēm.            
3.Mazi misiņa svečturi.

4. Mazas taborētas salvetes.Ļoti vērtīgs ieguvums, jo nekādā ziņā neesmu tamborētāja. Tās netaisos likt zem vāzītēm:), paredzētas kaut kādiem šūšanas darbiem. Maksāja, liekas, ap 5 santīmiem katra:)



šūšanas pulciņš

mūsu draudzīgā loka bērni ir šogad aizrāvušies ar aglidolliem (uzklikšķinot, var mājaslapā apskatīt īstos)- smieklīgām plīša rotaļlietām, katrai no kurām ir pase un stāsts par vietu aglidollu pasaulē. Taču oriģinālo skaits šovasar pieauga tikai par vienu (=viena dzimšanas diena) un arī vasarnīcā vakari ir silti un gari- situācija skaidra. Delegācija devās uz vietējo Saulkrastu humpalu, kur tika iegādāts vesels maiss ar trikotāžas izstrādājumiem. Un turpmākajos vakaros Ilonas virsvadībā notika šūšanas pulciņš. Pieaugušie izgrieza un paveica īpaši smalkas lietas, visu pārējo- bērni. Pildījums- sintētiskā vate no spilvena.

Pēc pirmajiem diviem, kas precīzi atdarināja īstos, protams, radās vēlme šūt kaut ko savu. Es personīgi uzšuvu Balto Tārpu:) Draugu meita- mazo zilo pandu.

Tekstil-virtenes kokos

Lai aši padarītu kādu telpu vai dārza stūri priecīgāku un košāku, vienmēr noder auduma un lentu atgriezumi, kuri piešūti pie garākas auklas.

Forma - pēc vēlēšanās, droši vien drīzāk ģeometriska; mums šoreiz trīsstūri. Audumi - vasarā labāk visādas jautras kokvilnas un oderdrēbes. Viss vnk izgriezts ar šķērēm (trīsstūri - divpusēji, ar pārlocīšanu uz pusēm) un katrs trīsstūris gar locījuma vietu ar mašīnu piešūts pie iepriekš izgrieztas garas auduma lentas.

Krāsu secība - pēc gaumes, lentas (piesietas) starp trīsstūriem - kā patīk. Man ir vājība uz tillu!:)..Īpaši censties apstrādāt to visu nav jēgas; īpaši ja pēc tam kar kokos uz ilgāku laiku.

Pieļauju, ka rudenim un ziemai var šūt no biezākiem un greznākiem audumiem. Piemēram, Otīlijā nupat redzējām garu virteni pa 24 Ls, ļoti kārtīgi nostrādātu, no solīdiem audumiem, dikti konservatīvi un smuki.

sarunas par priekiem

ir tapis kārtējais bloga atvasinājums- sarunas par priekiem (klikšķiniet uz nosaukuma)
Diemžēl, šī platforma neļauj uzlikt iesākuma ierakstu augšā, lai vienmēr rēgotos (vai arī es neprotu?), tādēļ skaidrojums jāmeklē manuāli pirmajā ierakstā.
Tiksimies tur!

burkas pārvēršas par svečturiem

vasarnīcas izrotāšanai un vasarīgu prieku ģenerēšanai.
Vajag: puslitra vai mazākas vai nedaudz lielākas tīras burkas, no kurām noņemti visi papīri; plāna stieple; jebkuras lentas vai auduma atgriezumi vai mežģīnes.
Izgatavošana: piesiet pie stieples lentas- vienāda garuma vai dažādas. Aplikt stiepli ap burku un no pārpalikušā gala izveidot cilpu. 5 minūtes.
Var piesiet bantes vai citus dekorus.

 

 

Prieki somai

Pirms Salacgrīvas izrotāju savu somu - lai viņai arī smukums. Burtiski pa piecām minūtēm uztapināju (lai gan sastavdaļas jau bija). Tā varētu būt arī rokassprādze vai matu lenta, vai josta. Bet šoreiz - somas rotājums.

Pamatā tas ir dubultkārtā sadiegta sintētiska samta strēmele (varbūt labāk būtu bijis uzpolsterēt ar kādu pildījumu, lai tur formu - man vienkārši pļecka sanāca); abās malās piediegta pumpaina lenta - apsiešanai ap somas rokturi.

Savukārt rotājumi ir tjipa rozītes, savītas no dažādu kokvilnas audumu strēmelēm un drusku sadiegtas, lai turas kopā. Un lai nav pārāk gaumīgi, šur tur piešūtas plastmasas puķes. Krāsas - gribēju nesaskaņotas, bet sanāca tomēr diezgan saskaņoti. Rozīšu ideja nav mana, to kādreiz uzgāju tīmekļa plašumos, bet tagad pat neatceros kur:(. Manā versijā kokvilnai klāt piepītas vēl arī plānas rozā apakšveļas mežģīnītes..:)..

palielīšos

Ļoti veiksmīga iepirkšanās krāmu veikalā Zvejniekciemā. Katrs priekšmets- ap 50 santīmiem.

Tas divstāvu trauciņš ir pavisam minimāls- saujai ķiršu.

beidzot taša

nu tā, beidzot tiku pie melnas tašas, kā radītas Marutas putnam. Otrs vēl gaida savu spilvendrānu, bet šis jau gatavs braukt uz Salacgrīvu.

zilais Laimes Putns

Sen jau gribēju ielikt šo izstrādājumu, atturēja mani tikai tas, ka neviens vairs nespēj precīzi paskaidrot- kā tas tapis. Taču pārmērīga precizitāte mums nav vajadzīga.
Putnu Ilona ir šuvusi pirms pusotra gada un kopš tā laika tas dzīvo pie manis, piestiprināts pie gleznas rāmja.
Tātad, process.
No zila filca ir uzšūts putns, iekšā vate vai kaut kas tml. Aste ir no sakrokotas trikotāžas strēmeles (šo zilo kreklu es atceros!) un mežģīnes. Pāris gliterīši piešūti pie muguras. Uz galvas- eeee... antenas? No stieples. Galos- tādas mazas bumbiņas, nopērkamas audumu veikalos. Pakaramais no tamborētas stieples.

Mohēras mēteļa pagarinātā dzīve

ļooooti sen neko neesmu atrādījusi publikai. Lai gan man ir ar ko padalīties - daži tehniski veiksmīgi un ideoloģiski aktuāli (tā teikt, slow fashion) apģērbu-apavu dzīves pagarināšanas mēģinājumi.

Svarīgākais man šopavasar bija izdomāt veidu, kā vēl drusku palietot manu vismīļāko mētelīti, kas ir vieglākais, siltākais un sievišķīgākais izstrādājums cilvēces vēsturē, bet jau kādus 7 gadus vecs un riktīgi izdilis vietām. Tā līnijas ir tik vienkāršas, ka kaut kādas izdilušāko vietu slēpšanas ar paradīzes putnu aplikācijām vai jebko citu acīs lecošu nederētu. Iedvesmas brīdī sapratu, ka izdilums jāstiprina no iekšpuses (starp virsslāni un zīda oderi iešujot vēl vienu pēc krāsas saskanīgu - jo gandrīz cauri redzamu - slāni) un jānomaskē ar abstraktu ornamentu gandrīz tādā krāsā, kā pats mētelis. Uztamborēju garu pīni no viegli zīdīgas dzijas un saviju tādā kā kāpostā (gandrīz kā viesnīcas Bergs logo..:)). un piediedzu ar neredzamu kaprona diegu. Domāju, vēl pāris gadi mētelītim klāt. Pamazām pārklājot to ar kāpostiem citās stratēģiskās vietās.:). Drīzumā - par pseido-čūskas rotājumu piešūšanu ar parastu adatu īpaši ērtām kurpēm, kas padilušas locījuma vietā, bet ir neaizstājamas.

pienenes vannas istabā

Viens no maniem prāta aptumsumiem bija saistīts ar ideju nokrāsot vannas istabā pāris baltas sienas. Pati pa sevi jau perspektīva doma, bet ja vēl šo istabu lieto mazs bērns- pavisam jauki:) Pēc gada siena bija nedaudz biedējoša. Toreiz es izlīdzējos ar dažām pienenēm- tempera (vai akrils?), trafaretes no vecas plastikāta mapes un virtuves švamme. Pec pāris gadiem vajadzēja jau kaut ko radikālāku. Piemēram, pārkrāsot sienas. Taču man nepatīk viss, kas atgādina par īstu remontu, turklāt man patika manas pienenes. Un tad atkal nāca palīgā universālie marķieri- tādi, uz kuriem rakstīts, ka zīmēs uz jebkuras virsmas un uz mūžu:) Tagad var redzēt abus kultūrslāņus- vecās krāsas pienenes, jaunās flomastera. Un tad vēl sagribējās mazas violetas puķītes. Un tad vēl likās, ka boileris muļķīgi balts uz vispārējās ziedēšanas fona:)

burciņas pārvēršas

Ik vasaru, īrējot vasarnīcu, mēs ar draugiem pārvērtām burkas par kokā karināmajiem svečturiem- stieples vai lentes rokturis un bērna stikla krāsu komlekts.

Mājās tas nav aktuāli, taču ir aktuālas katrā šķirbā mītošās pildspalvu un tml. priekšmetu kaudzes. Kādreiz citām vajadzībām tika pirkti marķieri, kas zīmē uz jebkuras virsmas un tie šeit ļoti noderēja:)

taburete pārvēršas (par TV galdiņu)

Manā mājā televizors stāv uz taburetes. Kādreiz tas tika ienests un uz tās nolikts, kamēr tiks nopirkta pienācīga mēbele un kopš tā laika, protams, nekas nav mainījies. It īpaši ņemot vērā, ka mūsu mājā tas lielākoties ir rīks disku atskaņošanai. Un nav vajadzības to kaut kā komfortablāk iekārtot:) Nu, mazticams arī, ka labprātīgi to vispār kādreiz mainīšu, tāpēc viņa liktenis ir dzīvot uz taburetes. Taču nevajag to pārmērīgi žēlot- es veltīju veselu vakaru, lai izdaiļotu šo tabureti:)

Pārpalikumi no studijas gadu temperas un sakaltuša akrila, pa virsu- sudraba permanentais marķieris. Ja jums piemīt tieksmes mazgāt mēbeles ar ūdeni, šis risinājums nav priekš jums, jo tad vajadzes lakot vai kaut ko tamlīdzīgu.
Dīvainā kārtā dzīvē tas izskatās daudz akurātāks, nekā fotogrāfijā:)

Marutas un citi putni

Tātad, apmaiņā pret tamborēto putnu es iztaisīju Marutai kladi, kuras vākam arī bija lemts būt ar putnu. Un tad iztaisīju māsai vārdadienas kladi ar putnu. Un tad sapratu, ko gaidīja daži blociņi bez noformēta vāka:) Putnu sērija (Ilonas putniņš pievienosies vēlāk, nenofotografēju pirms dāvināšanas).
Marutas bloks (Maruta, Tu vismaz to redzēsi:))-

Mazblociņi-

Dīvainas formas piezīmju bloks-

Un tā detaļa-

papīra pasaule

Paskatieties, kāds neaprakstāms skaistums! Autores gaume, iztēle un prasmes ir neticamas.
Tā ir britu māksliniece un ilustrātore Helena Masselvaita.
Mājaslapa ar simtiem darbu.

vēl dāvanu papīrs

Ziemas panīkums drīz atkāpsies un tad šeit būs jaunumi, taču pagaidām vēl daži dāvanu papīri. Tehnoloģija tā pati- zīmējums-kafts-kopija.

 

 

 Detaļa-



dāvanu papīrs

A3 krafta papīra lapas.
Motīvi sakopēti uz baltas lapas, tad nokopēti uz krafta. Man patīk kopijas uz krafta, tikai žēl, ka ar parasto kopējamo aparātu maksimālais izmērs ir A3.