it īpaši zēnu vecākiem:)

žēl, ka ne es to izdomāju, varētu tā lepoties!
Piekabināju gredzenus visiem bērna džinsiem un tagad viņam vairs nedraud Neveiklas Situācijas:)
Fotogrāfija un ideja no šejienes.

Sniega klades

mani pārņēmis baltais permanentais marķieris ar savām fantastiskajām iespējām:))
Kā vienmēr- kartona vāki, otrreizēja pelēka papīra lapas. Mazajam blociņam- dažādi atgriezumi.

 

 

 

Totoro

Bērns smējās- esmu aizmirsusi Totoro degunu:)

Dekupāžas prieki

Atzīšos, man bija izveidojies snobisks priekštstats, ka taisīt darbus dekupāžas tehnikā ir nu, gandrīz diagnoze. Katrā ziņā kaut kas komisks un pompozs.
Tāpēc pat nespēju atcerēties, kā tomēr nonācu pie domas izmantot dekupāžas līmi-laku pati savā mazā art-projektiņā. Gan jau ka izlasīju kaut kur tīmekļa plašumos, ka ar to laku var nostiprināt da jebko. Un man vajadzēja nostiprināt šo to.

Atzīstos, ka putniņam iedvesmu smēlos iekš etsy.com, tur gan putniņš bija no skārda, ar uzdrukātu virsū trafareta ornamentu, bez acīm..nu, vispār, kopīga nav daudz::). bet domu iekustināja - tāpēc pieminu. Savukārt sirdis kādreiz sapirkos Timmari (vnk finieris), un granātābola motīvs likās dikti piemērots Ziemassvētkiem, tāds bībelisks, vai ne?..:).. /hm, vispār nezinu īsti, kāda tur tā flora un fauna bija notikumā.

Tātad, abos gadījumos eglīšu rotājumu pamatā ir ļoti biezs kartons vai finieris, pa virsu - bildes no žurnāliem, pielīmētas ar dekupāžas līmi, kas augšējās kārtas apstrādē pārvēršas par dekupāžas laku (kā tas notiek, joprojām nesaprotu).

Ar nepacietību gaidīšu Lieldienas, kad varēšu izveikt plakanu kartona olveidīgu objektu dekupēšanu (kaut kā rotāšanai). Bet pagaidām jāsavaldās, lai nekļūstu kā tie entuziasti, kas sadekupē savā mājā visu, sākot ar svecēm un beidzot ar palodzēm. Jo tas ir tik ērti un ātri!:)

Un sava anti-dekupāžas monologa noslēgumā gribu pateikt, ka Dziļi Cienu Aiju E., kas Vecgada vakarā izlemj ka pietiek svinēt un mierīgi dodas ar grāmatu gultā - eh, man vēl tāls ceļš ejams līdz tādai dvēseles harmonijai un mieram- respect!

Lai visiem labs un radošs gads.

pēdējie rotājumi šogad

man jau šodien ir 1.janvāris:) Vakar bija ciemiņi, šodien nav darāms itin nekas, līdz 23.40 esmu brīva. Taču spēka nav un tāpēc mājā manā valda anarhija. Bērns pidžamā skatās jau trešo sēriju raidījumam par izdzīvošanu Islandes ledos pa Discovery, es tik lasu un ēdu gaļas salātus (pirktos!!). Šausmas. Bet nu viss, es vairs nejūtu interesi ne par vieniem svētkiem, man būs divi pirmie janvāri.
Līdz ar to ir plašas iespējas veikt inventarizāciju un ielikt blogos kaut ko, kas attiecas uz šo gadu.
Vēl dažas lietas, kuras zaudēs aktualitāti (uz gadu:))
Vītne ko dekupētām kartona figūriņām. Fotogrāfijas no žurnāliem, dekupāžas laka, kartons, sarkana lente, ota, īlēns. Vispār jau es, maigi izsakoties, neesmu dekupāžas fane, ja mēs runājam par salvetēm. Taču šis man patīk.
Vispirms izgriezu kartonu, uzlīmēju attēlus, katru pusi pārklāju ar 3 kārtām lakas.

Un tad vēl baklažāns, kuru uzšuva man Ziemassvētkos mans bērns māsas virsvadībā.

Jautrus svētkus visiem!

lietas, kas zaudēs aktualitāti uz gadu

Tā tās apzīmēja Ilona- patiešām, nav vairs daudz iespēju tās šogad pielietot.
Taču pastāstīt gribu un arī var jau izdomāt citu, ārpussvētku pielietojumu.
1. Lampiņu utilizācija.
Mainot lampiņas uz ekonomiskajām, veidojas mazu apaļu lampiņu krājumi. Un kur krājumi- tur nāk ideja no tīmekļa.
Rezultātā bērns šogad dāvināja lampiņpingvīnus. Guaša, stieple, lampiņas.

2. Man ir jauns favorīts- baltais permanentais marķieris!

3. Sarkanās organzas aproce (tehnoloģija mums pazīstamā) un mazais astoņkājis no trikotāžas krekla (egles manta vai broša)

papīra rotājumi

nezinu, vai tās ir egles mantas vai vienkārši dekori. Man tie karājas uz sausiem augiem virtuvē un šūpojas no siltā gaisa.
Vajag- plānu baltu kartonu, līmes zīmuli, pauspapīru vai tml., zelta diegu.

 

rožu skrubis

Vajag:
4 ĒK damerara cukura
1 ĒK vidēji rupjas jūras sāls
2 TK eļļas (man- ajurvēdiskā masāžas eļļa)
0,5-1 TK rozes eļļas (man- Weleda masāžas rozes eļļa)
Gatavošana: visu rūpīgi sajaukt, pildīt burciņā ar hermētiski noslēdzamu vāku.

Priecīgus svētkus!

Mīļie mūsu lasītāji un sarunu biedri! paldies, ka jūs mums esat un priecīgus svētkus!

Par svētkiem

Tātad- man ir visādi jauni sasniegumi, taču itin neko nevar rādīt līdz brīvdienām:)
Tādēļ atgriezīsimies pie vecajiem. Varbūt tie izrādīsies noderīgi svētku laikā.
Vispirms- uzlīmes. Veikalā "Baltijas papīrs" Tērbatas un Stabu stūra pa 10 santīmiem ir nopērkama A4 līmpapīra loksne. Pirmkārt, tā nav sagriezta nekādos leiblos, otrkārt- uz tās ļoti labi var zīmēt. Treškārt- uz tās var ne tikai zīmēt, bet arī kopēt. Es pagājušajā gadā sazīmēju uz parasta A4 papīra visādus briežus-sirdis-sniegpārslas un nokopēju uz līmpapīra.
Rezultātā mēs iegūstam milzu daudzumu (nē, nu var jau Milzu Uzlīmi) ar jebkādiem motīviem. Kurus pēc tam var izgriezt un līmēt uz dāvanu kārbām, kartiņām, izmantot tos iesaiņojumu aizlīmēšanai un tml.
Piemēram-

Un tad vēl dāvana kulinārijas interesentiem un vienlaicīgi- radiniekiem. Šajā konkrētajā gadījumā- manai māsai un veidojām mēs ar dēlu.
Receptes tiek izdrukātas uz krafta vai jebkāda cita glīta papīra. Pa laikam var atstāt brīvu lapu lielākam zīmējumam. Tad tās tiek sašūtas ar metāla spirāli (jo tā ir glītāka, tikai kur tas varētu būt lētāk, nekā Biroja centrā?). Un visbeidzot, grāmata tiek atdota dēlam, tušai un spalvai. Un viņa idejām par recepšu tēmu.

 

 

 

Un tā tālāk:)

Urbānās rotas 3

Vēl dažas. Tehnoloģijas- tās pašas (pirmā, otrā), mani nodarbina attiecības starp paplāksnēm un dažādām lentām.
Vispirms- mana absolūti vismīļākā, kaut gan nedaudz agresīvā- paplāksnes un pseidoādas strēmele. Dzīvē absolūti akurāta, nezinu, kāpēc fotogrāfijā kaut kā ieliecās. Katru dienu lieku to uz darbu, tā mani atbalsta.

Pelēk-violets atlass un paplāksnes- glīti un gaumīgi.
Otrai- beidzot ādas strēmele (rozā) un pelēk-violeta mulinē 2 diedziņi reizē.

Un te- organzas lenta. Man nepatīk, kā sanāca krāsas ziņā- lentai ir dzeltenīgs tonis, kaut kā nepareizi ar parasto metālisko. Mēģināšu vēl ar citām krāsām. Svētdien ejam uz "Riekstkodi", domāju- jāiztaisa tumšizila, būs svinīgi. Vispār jau organza labi iet kopā, svētkiem atbilstoši.

nanovītnes

Par nanovītni to nosauca Ilona, labs apzīmējums.
Vispirms es ieraudzīju Sibillas lapā šādas vītnes, neiedziļinoties tehnoloģijā iztaisīju virtuves krāsnij ar lentītēm- vaskots diegs, mazi lentas gabali, salīmēti ar skoču un koka bumbiņas. Tad padomāju, ka daudz ērtāk tādus karodziņus būtu taisīt no papīra un pamēģināju. Konstatēju, ka tos var taisīt vēl daudz mazākus un, līdz ar to, tie optimāli der manai nepieciešamībai steidzami izgatavot 2 kartiņas, kuras jau vakar nosūtīju, lai tās līdz svētkiem sasniegtu ļoti tālu Krievijas nostūri. Dāvanu papīrs, līme, zelta diegs.

 

 

 

 

Riktīgi liela sniegpārsla

Vakar ap pusnakti man pēkšņi salikās, ka nav labi dzīvot bez mazākā Z-svētku rotājuma istabā. Neko laikietilpīgu es protams nedarītu, bet iedvesmojoties no kāda žurnāla, kur gaismiņu virtenēs bija ievijušās palielas papīra sniegpārslas, es aši izgatavoju vienu, bet lielu. Sanāca, ka piemērotākā vieta tai ir uz krāsns (šo konkrēto nekurinu). Skoču ātrumā neatradu, nācās brutāli pielīmēt ar rokdarbiem domātu līmi. Bilde diemžēl īsti nesanāca, jo balts un balta...bet nu vismaz var redzēt priekšmetu proporcijas.

Laimīgi ir cilvēki, kuriem ir maz mēbeļu un tukšas sienas. Tad uz svētkiem ko tik visu nevar saveidot. Man diemžēl visādu detaļu jau tāpat ir daudz par daudz. Krāsns bija vienīgais neapdzīvotais laukums..:)

Totoro

Bērns skuma- kāpēc Internētā ir tik daudz mantu ar viņa mīļoto Totoro (animē "Mans kaimiņš Totoro"), bet viņam- tik maz (nevienas:)). Tāpēc paņēmu melnu permanento marķieri, viņa balto krūzi un tagad viņam ir Totoro:) Tādi prieki!

papīra putns

Balta kartona gabaliņš, permanentais marķieris, zīdpapīra strēmele (nu nezinu, vai tas ir zīdpapīrs- kaut kur veikalā man tādā iesaiņoja pirkumu), zelta diegs, līmes zīmulis.
Īstenībā šodien ražīga diena- 2 laikietilpīgas kartiņas, maza Ziemassvētku vītne, detaļas turpmākajām kartiņām, krūzes apgleznošana un šis putns. Visu vēlāk parādīšu.
Un vēl šokolādes cepumi. Un Best of Morrissey, kas negaidīti ļoti patikā bērnam un klausāmies pusdienu pa apli.

Urbānās rotas svētdiena

Turpinu apgūt celtniecības veikala sortimentu:) No šīs idejas esmu vēl daudz lielākā sajūsmā! Man patīk, ka ir vesels segments rokdarbu tīmeklī, kas meklē veidus atdarināt to, ko nevar/negrib pirkt. Īpaši cilvēkiem šajā ziņā ir mīļš Anthropologie, taču šis ir kaut kas cits.
Šeit meitene dāsni padalījās shēmā, neriskēšu laikam bez atļaujas pārpublicēt skaidrojuma zīmējumu- apskatieties tur, nedaudz jāpabrauc uz leju. Šoreiz vajadzēs savādākas detaļiņas- paplāksnes. Vienai roksprādzei manai rokai vajadzēja 20 paplāksnes ar diametru 1,5 cm.
Un kādus 25 cm atlasa lentas. Un laiku, lai saprastu. Man vajadzēja daudz laika, lai iebrauktu shēmā, jo telpiskā domāšana nav mana stiprā puse, nē. Visvairāk man palīdzēja tas zīmējums, kas rāda, kā izskatās no sāniem skatoties. Tad es beidzot sapratu.

 

Man šausmīgi patīk- lakonisks metāls un atlass.
PS lentas galus saslapināju PVA līmē, liekas neirs.

Urbāno rotu sestdiena

Sāku rakstīt teorētisko ievadu- kāpēc un kā, taču sapinos domās. Šīs man patika, rotas mani šoruden pastiprināti interesē, ideja ir gan vienkārša, gan lēta, gan ideāli manā gaumē. Nekad līdz šim neesmu neko taisījusi, izņemot jaunības gadu pērlīšu feņkas, bija ļoti interesanti pamēģināt. Izrādījās ļoti interesanti un tagad (ak, šausmas) man ir jauna interese:).
Šeit ir ideāla meistarklase. Angļu valodā, taču valoda tur vispār nav vajadzīga. Man mājās nebija ādas strēmelīšu (šodien jau ir- nopērkamas Abrahan audumu veikalā), toties bija melnas šņorītes- biezā kā apavu un plāniņa. Nu, ķēdīšu segmenti. Un tad celtniecības veikalā nopirku 10...hm, es nezinu kā sauc šīs detaļas. O, vārdnīca saka- uzgrieznis:) Tātad, 10 uzgriežņus (0.12 Ls kopā).

Iztaisīju, apgūstot tehnoloģiju, pirmo. Patika. Bērns pieprasīja tādu pašu, iztaisīju arī viņam.

 

Iztaisīju nākamo- spožāku, ķēdītes vietā liekot spožu stikla gabaliņu virteni. Tāda neikdienišķāka, taču man patīk, kā šņore un uzgrieznis kompensē šo būtībā apšaubāmo pseidobriliantu virteni. Uzdāvināju šodien māsai.

Tad iztaisīju garāku, kas apliekama ap roku divas reizes, izmantojot dažādu ķēdīšu pārpalikumus. Laba doma- ja gribas vairākas, labāk taisīt vienu garu, pa laikam mainot "pildījumu", jo trīs uzgriežņi uz rokas var arī traucēt.

Un tad, turpinot rotu tēmu, iztaisīju vēl vienu- šai nav meistarklases, jo izdomāju pati. Satinu no melnas plānas stieples bumbiņas- vispirms kā dziju tinot, pēc tam atstāju apt.20 cm stieples galu, nogriezu un ar to caurdūru-cauršuvu bumbiņu, kamēr tā sāka  turēties cieši un vairs nekur neskrāpēja un tml. Tad piestiprināju 5 bumbiņas pie melnās ķēdes. Melnu aizdari šodien nopirkt neizdevās, tādēļ pagaidām saspraužu ar mazu melnu saspraudi:)

Un tad uzliku visas kopā un šodien visu dienu priecājos:) (fotogrāfija pirms satiku Ilonu un uzdāvināju spožo viņai)

"Sarunās" jauni jautājumi

"Sarunās par priekiem" 2 jauni jautājumi (<=klikšķini, tas ir links!)- par Ziemassvētkiem. Nekur nekas nav jāsūta, atbildes komentāros, nāciet!

jauns galds un viņa vajadzības

šī gada netipiskais rudens sagādājis jau daudz patīkamu sa(iz?)jūtu, taču negaidīti ļoti ietekmējis manu mājsaimniecību. Tādā veidā, ka ar šādu rudeni-ziemu (lai kāda tā būtu, 5 mēnešus vairs nebūs) nebija vajadzības pirkt jaunu ziemas apģērbu, kuram pienācis laiks. Un tā vietā nopirku Rakstāmgaldu. Ļoti vienkāršu, Ikea, nekādā ziņā ne koka, taču esmu par to stāvā sajūsmā! Pirmo reizi kopš pusaudža gadiem man ir galds. Savs.Uz kura vienlaicīgi var atrasties dators un papīra lapa un pat tējas tase!
Attiecības mūsu ir visai personiskas, es mēdzu ar to sarunāties un lietas funkcionalitātes uzlabošanai uztveru kā viņa vēlmes:)
Pirmais, ko izdarīju- atradu vecu finiera kasti, kurā var turēt  papīru(s). Kaste bija ļoti netīra, turklāt ar aso apakšdaļu nedraudzīga galdam. Tādēļ es to nokrāsoju ar pēdējām krāsām, kas palikušas no studiju laika- viena tempera, viens akrils:) Un pie apakšas pielīmēju ar ūdenslīmi filca apļus, lai slīdētu patīkami.

Pēc pāris dienām kļuva skaidrs, ka viss galds sāk pārklāties ar sīkiem priekšmetiem, kas šobrīd ir aktuāli pirmssvētku darbos. Un tad vakar, it kā skatoties ar bērnu trilleri par dinozauriem, iztaisīju organaizeri.

Izejvielas: tukša olu kaste, flomasteri.

 

 

Pievērsiet uzmanību- Pinterest'ā ieraudzīju ērtu veidu kā uzglabāt mulinē diegus, uz knaģiem.

Un mans veids uzglabāt adatas- uz magnēta. Nekad nepazūd:)