svētdiena, 2011. gada 20. marts

Marutas un citi putni

Tātad, apmaiņā pret tamborēto putnu es iztaisīju Marutai kladi, kuras vākam arī bija lemts būt ar putnu. Un tad iztaisīju māsai vārdadienas kladi ar putnu. Un tad sapratu, ko gaidīja daži blociņi bez noformēta vāka:) Putnu sērija (Ilonas putniņš pievienosies vēlāk, nenofotografēju pirms dāvināšanas).
Marutas bloks (Maruta, Tu vismaz to redzēsi:))-
Mazblociņi-
Dīvainas formas piezīmju bloks-
Un tā detaļa-

8 komentāri:

Aija Elliņa teica...

Superīgi! Man patīk, kā vienmēr! :)

dace teica...

Apbrīnoju cilvēkus ar šo talantu!!

Una teica...

Burvīgi putni!

megalauks teica...

UUUiii! Es stenu un pūšu, un elšu aiz sajūsmas!
Reiz mana mīļākā rotu māksliniece Anna Fanigina teica, ka viņa vēlas, lai apkārt nebūtu nevienas nejaušas lietas, lai katra vissīkākā būtu perfekta kvalitātes, ergonomikas un emocionālās nozīmības ziņā. Un tad es nodomāju, ka tā ir utopija, turklāt nav īstenojama bez ļooti daudz naudas. Taču varbūt tādam mērķim ir iespējams tuvināties, ja ir daudz laika un daudz pozitīvu maiņas rezultātu.

Anita teica...

Paldies, tik patīkami ir "regulēt" šādus komentārus!:)

Maruta, Faniginas teiktais izklausās nedaudz utopiski, jā:), taču ne šausmīgi nereāli. Man gan ir nelielas šaubas- tik daudz dvēseles un jūtu sainvestēt vidē- vai tas nevairo pārāk nopietnu attieksmi pret šo vidi? (es gan uzreiz iedomājos tādu ergonomiski-ideālu lauku māju, kura ir izskaitļota un notestēta līdz pēdējai detaļai).

megalauks teica...

nujā, ir tāds mīnuss tādai pārdomātai videi. Rezultāts bija ievietots deko žurnālā. Tiešām bezgala skaisti, un mazliet - kā memoriālajā muzejā. Taču pretējais - piem. ķīniešu ražoti plastmasas izstrādājumi (eleganta trauku sietiņa vietā) manā virtuvē ir drusciņ kaitinoši.Bet - tak lēti un funkcionē!

Anita teica...

Tās vides, kuras patīk man, parasti ir apaugušas ar dīvainiem priekšmetiem (kāpēc gan ne ķīniešu?), kuri atraduši savu pareizo vietu šajā vidē. Noteikti arī kādreiz bijušas jaunas un kaitinošas. Lai būtu skaisti, ergonomiski un atbilstoši, man liekas, galveinais ir laiks. Mans vides etalons ir veča māja no "Auniņa Šona".
Vairs neinteresē sterilas (netiešā nozīmē) vides. Piem., žurnāls Deko regulāri eksponē kaut kādus ārprāta murgus, kur vāzes pieskaņotas logu rāmjiem, kuri, savukārt, precīzi atbilst pēc krāsas grīdas spraugām- brr...Un VISS no veikala Alan Deko:)))

Irēna teica...

Burvīgi blociņi tapuši!!