Viens no maniem prāta aptumsumiem bija saistīts ar ideju nokrāsot vannas istabā pāris baltas sienas. Pati pa sevi jau perspektīva doma, bet ja vēl šo istabu lieto mazs bērns- pavisam jauki:) Pēc gada siena bija nedaudz biedējoša. Toreiz es izlīdzējos ar dažām pienenēm- tempera (vai akrils?), trafaretes no vecas plastikāta mapes un virtuves švamme. Pec pāris gadiem vajadzēja jau kaut ko radikālāku. Piemēram, pārkrāsot sienas. Taču man nepatīk viss, kas atgādina par īstu remontu, turklāt man patika manas pienenes. Un tad atkal nāca palīgā universālie marķieri- tādi, uz kuriem rakstīts, ka zīmēs uz jebkuras virsmas un uz mūžu:) Tagad var redzēt abus kultūrslāņus- vecās krāsas pienenes, jaunās flomastera. Un tad vēl sagribējās mazas violetas puķītes. Un tad vēl likās, ka boileris muļķīgi balts uz vispārējās ziedēšanas fona:)
4 komentāri:
Ai, kā es gribētu šādas ''biedējošas'' sienas! :)))) Vai negribi atbraukt pie manis kaut ko uzzīmēt uz sienas? :)
Skaisti, man atkal patīk!
man patīk ka cilvēki uzdrošinās!
paldies!
Dace, nu kur tad, ja ne savās mājās:)
Aija, ko Tu, man no domas vien šausmas! Es varu tikai kaut ko atgriezenisku, ko var izmest, ja nepatiks:))
Anita, vienmēr jau var nopirkt krāsas bundžu un aizkrāsot! :D
Ierakstīt komentāru