Ideju noskatīju skaistā franču žurnālā, kur tādi kažociņi tika adīti ar dažādiem rakstiem. Kā jau rakstīju, manas adītprasmes ir eee ierobežotas:)- kvadrāts. Un vienā skaistā (īstenībā pavisam nē) svētdienā, skatoties ar bērnu ārkārtīgi apšaubāmu filmu, nolēmu apgūt gumijas adīšanu. Jo ģumija, manuprāt, izskatās skaisti. Adīšana bez mērķa man neder, tāpēc iedomājos par mana vienīgā auga skumjo dzīvi ziemā (dzīvoklī bez apkures). Nu, tālakais ir skaidrs. Līdz minētās filmas beigām jau biju uzadījusi vairākas rindas. Skaidrot par šo izstrādājumu neko nevaru un arī nevajag. Parasta gumija. Divas krāsas. 3 izmēra adatas un kādi 25 g dzijas. Pāris stundas laika- noteikti lietpratējam daudz mazāk. Pēc tam kvadrātu satamborēju kopā un uzvilku palmas podam. Uzreizi kļuvā mājīgāk un palma arī priecājās.
2 komentāri:
ja, par šo reizēm arī iedomājos, jauks podiņš sanācis!
man vēl patīk, kad šuj svārciņus burkām, kurās uzglabā produktus:)
Ierakstīt komentāru