ceturtdiena, 2010. gada 30. decembris

vēl viens ieraksts par egles mantām

Kamēr tā egle vēl stāv istabā.
Jāatzīstas, kādreiz es aizrāvos ar monohromām eglēm. Jā-jā, bija gan zila, gan violeta, gan arī sarkana. Nu, egle bija parasta, zaļa, taču rotājumi- vienā gammā. Dažreiz jau tas smuki sanāk un žurnālos var redzēt īstas pērles. Taču man liekas, tas nav mūsu gadījums. Cik cilvēki nomainīja padomjlaiku (labākajā gadījumā) porcelānu pret melno luminarku, a? Mums bija luminarks, fakts. Taču īsāku laiku, nekā jaunpirktas egles mantas. Un tad tas beidzās. Pirms kādiem... 4 gadiem sajutu dziļu vienaldzību pret skaistu un jaunu masu produkciju- vienalga, ķīniešu fantāzijas lidojumu vai Stokmana spožumu. Nē, man var kaut kas patikt jebkurā vietā, taču 10 vienādas bumbas vairs nepērku. Un nemainu sortimentu katru gadu.
Baigi garais ievads.
Tagad mani aizkustina tikai un vienīgi lietas ar vēsturi un/vai paštaisītas. Savas vēstures nav, tāpēc javeido pamats. Jo šogad man garstāvoklis radikāli uzlabojās, kad atvēru kasti ar egles mantām un ieradzīju tur dažādus ...draudziņus.
Nu tātad.
 
Pagājušajā gadā nejauši tapis Ilonas...eeee... narvalis. Tikko uzzināju šādu vārdu no vārdnīcas. Mūsu ģimenē viņš pazīstams ar vārdu Unikorns:) Uzšuva Ilona pa 15 minūtēm, ienākot ciemos. Tikai pēc tam mans bērns teica domīgi, ka narvaļi, liekas, izskatās savādāk. Unikorns ir burvīgs.

Vīnogu ķekars no stikla pērlītēm. Draudzenes paštaisīta dāvana.





Mana vismīļākā pelīte. Šausmīgi aizkustinoša un ar lukturi rokās. Ilonas taisīta manam bērnam pirms diviem gadiem.



Sarkanais vaļenoks. Mans vienīgais piegājiens slapjai filcēšanai. Šis zābaks prasīja trīs stundas laika un tas bija burvīgs vakars ļoti labā kompānijā.
Zilā egle. Šuvis mans bērns pirms gada, dāvana man Ziemassvētkos.
Vītne. Tāda laikietilpīga egles manta. To es šuvu no filca. Apļi ir kā 20 santīmu monētas, uz tiem ir gliteri un pērlītes.


Robots. Taisīja Ilona pirms gada.
Ilonas taisīta egles manta- viena no manām mīļākajām. Samts un mežģīnes. No šī samta man arī tika uzdāvināts spilvens (lielos)
Mana pirmā egles manta, zilais sunītis. Šūta Liepājā, kojās un vienmēr par to atgādina.
Un tā, man liekas, ir Ilonas pirmā paštaisītā egles mannta, pirms kādiem 6 gadiem. Ļoti grezna.
Un Sūklis Bobs- Ilona nanam dēlam, pirms 2 gadiem.

7 komentāri:

Aija Elliņa teica...

Jā, pavisam cita vērtība lietām ar stāstu! :) Visi labi. Mani favorīti- pelīte un zilais suns :)))) un bērna dāvana eglīte arī, protams! :)

Irēna teica...

Ļoti mīlīgi! Man arī ļoti patīk zilais sunītis~!

Anita teica...

paldies, ļoti patīkami! man šis sunītis ir īpašs.

Laine teica...

Ei nost - kāda feina kompānija jums tur pa egli dzīvojusies pa svētkiem! Katrs atsevišķa personība! Es iedomājos, kā viņi pēc gada atkal satiksies eglītē un tad čatos:"Sveiks Sūkļbob, kas jauns!", "Ai, nekas, baigi sāni nospiedušies kastē guļo un kas tev, Zilais Mopsi?"

Nē, riktīgi feini! :)))))

Anita teica...

Ā, es šogad gribēju vienu reizi nopirkt jaunu radījumu un tad padomāju- aj, kā viņš tur iedzīvosies, nepirkšu. Toreiz vēl padomāju, ka ir tāds termins (ja ne diagnoze:), kad nedzīvam piedēvē dzīvā īpašības:)

foxfragaria teica...

Zilais sunītis ---- ! Ōsom. Skaistulis.

Anita teica...

paldies! Sen jau nešuvu neko tik rūpīgi un ilgi, kojās vakari bija gari. Tagad brīnos par savu pacietību.